< איוב 17 >

רוחי חבלה ימי נזעכו קברים לי 1
Mans gars ir vājš, manas dienas pagalam, kaps man ir klāt.
אם-לא התלים עמדי ובהמרותם תלן עיני 2
Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
שימה-נא ערבני עמך מי הוא לידי יתקע 3
Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
כי-לבם צפנת משכל על-כן לא תרמם 4
Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis; tāpēc Tu viņiem virsroku nedosi.
לחלק יגיד רעים ועיני בניו תכלנה 5
Kas savus draugus izdāvā par laupījumu, tā bērnu acis izīgs.
והציגני למשל עמים ותפת לפנים אהיה 6
Bet Viņš mani darījis ļaudīm par sakāmu vārdu, ka esmu tāds, kam spļauj vaigā.
ותכה מכעש עיני ויצרי כצל כלם 7
Tādēļ mana acs ir tumša no skumības, un visi mani locekļi ir kā ēna.
ישמו ישרים על-זאת ונקי על-חנף יתערר 8
Taisnie par to iztrūcinājās, un nenoziedzīgais iekarst par neganto.
ויאחז צדיק דרכו וטהר-ידים יסיף אמץ 9
Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.
ואולם--כלם תשבו ובאו נא ולא-אמצא בכם חכם 10
Tad nu jūs visi nāciet tik atkal vien, gudra es neatradīšu jūsu starpā.
ימי עברו זמתי נתקו-- מורשי לבבי 11
Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.
לילה ליום ישימו אור קרוב מפני-חשך 12
Nakti tie sauc par dienu, un gaismu saka tuvu esam, kur tumsa klātu.
אם-אקוה שאול ביתי בחשך רפדתי יצועי (Sheol h7585) 13
Ko man vēl gaidīt, kaps būs mans nams; tumsā es uztaisīšu savu gultu. (Sheol h7585)
לשחת קראתי אבי אתה אמי ואחתי לרמה 14
Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu.
ואיה אפו תקותי ותקותי מי ישורנה 15
Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
בדי שאל תרדנה אם-יחד על-עפר נחת (Sheol h7585) 16
Kapā tā nogrims, kad it visiem pīšļos būs dusa. (Sheol h7585)

< איוב 17 >