Luka 17
1 A LAILA olelo mai la ia i kana mau haumana, Aole loa e ole ka hiki ana mai o na hoohihia ana, aka hoi, poino ka mea e hiki mai ai ia!
Un Viņš uz tiem mācekļiem sacīja: “Bez tā tas nebūs, ka apgrēcības nenāk, bet vai tam, caur ko tās nāk.
2 Ina ua kauia ka pohaku kaa palaoa ma kona a-i, a e kiolaia oia ilalo i ke kai, e aho ia i ka hoohihia ana i kekahi o keia mau mea uuku.
Tam būtu labāki, ka tam dzirnu akmeni piekārtu pie kakla, un to iemestu jūrā, nekā tas vienu no šiem mazajiem apgrēcinātu.
3 E malama oukou ia oukou iho. A ina hana hewa kou hoahanau ia oe, e ao aku oe ia ia; a ina i mihi oia, e kala aku ia ia.
Sargājaties paši! Bet ja tavs brālis grēko pret tevi, tad pamāci to; un ja tas atgriežas, tad piedod tam.
4 A ina ehiku kana hana hewa ana ia oe i ka la hookahi, a ina ehiku kona huli ana mai ia oe i ka la hookahi, me ka olelo, Ua mihi au; e kala aku oe ia ia.
Un ja tas ikdienas septiņ reiz grēko pret tevi un ikdienas septiņ reiz griezīsies pie tevis sacīdams: tas man ir žēl; tad tev būs viņam piedot.”
5 Alaila olelo aku la ka poe lunaolelo i ka Haku, E hoomahuahna oe i ko makou manaoio.
Un tie apustuļi uz To Kungu sacīja: “Vairo mums ticību.”
6 I mai la hoi ka Haku, Ina he manaoio ko oukou e like me ka hua makeke, e hiki ia oukou ke olelo aku i keia laau sukamino, E hehuia'ku, a e kanu hou ia'ku i ke kai, a e hoolohe no ia ia oukou.
Bet Tas Kungs sacīja: “Ja jums ticība būtu kā sinepju graudiņš, tad jūs varētu sacīt uz šo vīģes koku: izraujies ar saknēm un dēsties jūrā; un tas jums paklausītu.
7 Owai kekahi o oukou he kauwa kana e mahiai ana, a e hanai holoholona ana paha, a hoi mai ia mai ka waena mai, e olelo aku, E hele koke mai oe a e noho oe ilalo e ai?
Un ja kādam jūsu starpā ir kalps, kas viņam ar un gana, vai viņš tam, kad tas no lauka nāk, sacīs: nāc tūdaļ un apsēdies?
8 Aole anei e olelo aku ia ia, E hoomakaukau oe i ai na'u, e kakoo ia oe iho e lawelawe mai na'u, a pau ka'u ai ana, a me ko'u inu ana; a mahope iho e ai oe a inu hoi?
Vai viņš tam nesacīs tā: sataisi man, ko es šo vakaru ēdīšu, apjozies un kalpo man, kamēr es ēdu un dzeru, un pēc tam arī tu ēdīsi un dzersi?
9 E haawi aku anei oia i ko aloha i ua kauwa la, no kana hana ana i na mea i kauohaia'i? Ke manao nei au aole.
Vai viņš tam kalpam pateiksies, ka tas ir darījis, kas tam bija pavēlēts? Nedomāju.
10 Pela hoi oukou, aia pau i ka hanaia e oukou ka oukou mau mea a pau i kauohaia'i, e olelo oukou, He poe kauwa makou e waiwai ole aku ai; o ko makou pono wale no ka makou i hana'i.
Tā arī jūs, kad jūs visu esat darījuši, kas jums pavēlēts, tad sakāt: mēs esam nelietīgi kalpi, jo kas mums pienācās darīt, to esam darījuši.”
11 Eia kekahi, i kona hele ana i Ierusalema, hele ae la ia mawaena o Samaria, a me Galilaia.
Un notikās, ka iedams uz Jeruzālemi Viņš staigāja vidū caur Samariju un Galileju.
12 A i kona komo ana i kekahi kauhale, halawai pu me ia na kanaka lepero he umi; ku kaawale aku la lakou.
Un kad Viņš kādā pilsētiņā nāca, tad Viņam desmit spitālīgi vīri sastapās, tie stāvēja no tālienes,
13 Hookiekie ao la lakou i ka leo, i aku la, E Iesu ke Kumu, e aloha mai ia makou.
Paceldami savu balsi, un sacīja: “Jēzu, mīļais Kungs, apžēlojies par mums!”
14 A ike mai la, i mai la oia la lakou, E hele oukou o hoiko ia oukou iho i na kahuna. Eia kekahi, i ko lakou hele ana, hoomaemaeia'i lakou.
Un tos redzējis, Viņš uz tiem sacīja: “Ejat un rādieties tiem priesteriem.” Un notikās, ka tie aizejot tapa šķīsti.
15 A o kekahi o lakou i kona ike ana, ua hoolaia ia, huli mai la ia, hoonani aku la i ke Akua me ka leo nui.
Bet viens no tiem, redzēdams, ka viņš tapis šķīsts, griezās atpakaļ un teica Dievu ar skaņu balsi,
16 A moe iho la ilalo ke alo, ma kona mau wawae, hoomaikai aku la. No Samaria no hoi ia.
Un krita uz savu vaigu pie Viņa kājām un Viņam pateicās; un tas bija viens Samarietis.
17 Alaila olelo mai la Iesu, ninau mai la, Aole anei he umi ka poe i hoomaemaeia? Auhea la na mea eiwa?
Un Jēzus atbildēja un sacīja: “Vai desmit nav tapuši šķīsti? Bet kur tad tie deviņi?
18 Aole anei i ikeia kakahi mea e ae i huli mai e hoonani i ke Akua, o keia kanaka e wale no anei?
Vai tad cits neviens nav atradies, kas atpakaļ būtu griezies un Dievam godu devis, kā vien šis svešinieks?”
19 I mai la hoi oia ia ia, E ku oe iluna, e hele aku; ua ola oe i kou manaoio.
Un Viņš uz to sacīja: “Celies un ej, tava ticība tev ir palīdzējusi.”
20 Ninau aku la ka poe Parissio i ka manawa e hiki mai ai ke aupuni o ke Akua. Olelo mai la oia ia lakou, i mai la, Aole ma ka ike maka ka hiki ana mai o ke aupuni o ke Akua.
Un vaicāts no tiem farizejiem, kad Dieva valstība nāks, Viņš tiem atbildēja un sacīja: “Dieva valstība nenāk ārīgi nomanama.
21 Aole e olelo mai kanaka, Eia hoi maanei! a, aia hoi mao! no ka mea, aia hoi iloko o oukou ke aupuni o ke Akua.
Un arī nesacīs: redzi, še, vai: redzi, tur; jo redzi, Dieva valstība ir iekš jums.”
22 Alaila i mai la ia i ka poe haumana, E hiki mai ana na la e ake ai oukou e ike i kekahi la o ke Keiki a ke kanaka, aole hoi oukou e ike.
Un Viņš sacīja uz tiem mācekļiem: “Nāks dienas, kad jūs vēlēsities vienu no Tā Cilvēka Dēla dienām redzēt, un neredzēsiet.
23 A olelo mai lakou ia oukou, Eia hoi maanei; a, aia hoi mao; mai hele aku oukou, mai hahai aku hoi.
Un tie uz jums sacīs: redzi, še! Vai redzi, tur! Bet nenoejat, nedz dzenaties tam pakaļ.
24 No ka mea, e like me ka uila e anapu mai ana ma kekahi aoao mai o ka lani, a alohilohi aku ma kekahi aoao o ka lani, pela no ke Keiki a ke kanaka i kona la.
Jo itin kā zibens, kas zibinādams spīd no viena debess gala līdz otram debess galam, tā arīdzan būs Tas Cilvēka Dēls Savā dienā.
25 Aka, e hana ino nui ia mai oia mamua, a e wailanaia no hoi e ia hanauna.
Bet papriekš Viņam būs daudz ciest un tapt atmestam no šīs cilts.
26 A e like me ka hana ana i na la o Noa, pela auanei ka hana ana i na la o ke Keiki a ke kanaka.
Un itin kā bija Noas dienās, tā arīdzan būs Tā Cilvēka Dēla dienās.
27 Ua ai lakou, ua inu hoi, ua mare ae, ua hoopalauia no hoi a hiki i ka la i komo ai o Noa iloko o ka halelana, a hiki mai ke kaiakahinalii, a luku iho la ia lakou a pau.
Tie ēda, dzēra, precēja un tapa precēti līdz tai dienai, kur Noā šķirstā iegāja, un grēku plūdi nāca un visus noslīcināja.
28 E like hoi me ka hana ana i na la o Lota; ua ai lakou, ua inu hoi, ua kuai lilo mai, a kuai lilo aku, ua kanu, ua kukulu hale no hoi;
Un tā kā notikās Lata dienās: tie ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja, uztaisīja ēkas;
29 A i ka la i hele aku ai o Lota mawaho o Sodoma, i ua mai la ke ahi a me ka luaipele, mai ka lani mai, a luku iho la ia lakou a pau.
Bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, tad uguns un sērs lija no debess un visus nomaitāja.
30 Pela uanei i ka la e hoikeia mai ai ke Keiki a ke kanaka.
It tāpat būs tai dienā, kur Tas Cilvēka Dēls parādīsies.
31 A i kela la, o ke kanaka maluna o ka hale, a he waiwai kona maloko o ka hale, mai iho ia ilalo e lawe aku ia; pela hoi, o ka mea ma ka waena, mai hoi ae ia.
Tanī dienā, kas būs uz jumta un viņa rīki namā, tas lai nekāpj zemē, tos paņemt; un tāpat, kas ir uz lauka, lai negriežās atpakaļ.
32 E hoomanao i ka wahine a Lota.
Pieminiet Lata sievu.
33 O ka mea e hoopapau e malama i kona ola nei, e lilo kona ola, a o ka mea e lilo kona ola nei, e hoomau no ia i kona ola.
Ja kas meklēs savu dzīvību paturēt, tas to zaudēs, un ja kas to zaudēs, tas to paturēs dzīvu.
34 Ke hai aku nei au ia oukou, ia po, e moe no na kanaka elua ma ka moe hookahi; e laweia'ku kekahi, a e waiho no kekahi.
Es jums saku: tanī naktī divi būs vienā gultā, viens taps pieņemts un otrs atstāts.
35 Elua hoi wahine e wili pu ana; e laweia'ku kekahi, a e waiho no kekahi.
Divas kopā mals, - viena taps pieņemta un otra atstāta.
36 Ma ka waena no na kanaka elua; e laweia'ku kekahi, a e waiho no kekahi.
Divi būs laukā, viens taps pieņemts un otrs atstāts.”
37 A ninau aku la lakou, i aku la ia ia, Aihea, e ka Haku? I mai la hoi oia ia lakou, A i ka wahi e waiho ai ke kino, ilaila na aeto e akoakoa ai.
Un tie atbildēja un uz Viņu sacīja: “Kurā vietā, Kungs?” Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kur ir maita, tur sakrāsies ērgļi.”
