Sprueche 1
1 Dies sind die Sprüche Salomos, des Königs Israels, Davids Sohns,
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2 zu lernen Weisheit und Zucht, Verstand,
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3 Klugheit, Gerechtigkeit, Recht und Schlecht,
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4 daß die Albernen witzig und die Jünglinge vernünftig und vorsichtig werden.
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5 Wer weise ist, der höret zu und bessert sich; und wer verständig ist, der läßt ihm raten,
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6 daß er vernehme die Sprüche und ihre Deutung, die Lehre der Weisen und ihre Beispiele.
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7 Des HERRN Furcht ist Anfang zu lernen. Die Ruchlosen verachten Weisheit und Zucht.
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
8 Mein Kind gehorche der Zucht deines Vaters und verlaß nicht das Gebot deiner Mutter!
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
9 Denn solches ist ein schöner Schmuck deinem Haupt und eine Kette an deinem Halse.
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
10 Mein Kind, wenn dich die bösen Buben locken, so folge nicht!
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 Wenn sie sagen: Gehe mit uns, wir wollen auf Blut lauern und den Unschuldigen ohne Ursache nachstellen;
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
12 wir wollen sie lebendig verschlingen wie die Hölle, und die Frommen, als die hinunter in die Grube fahren; (Sheol h7585)
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol h7585)
13 wir wollen groß Gut finden; wir wollen unsere Häuser mit Raube füllen;
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
14 wage es mit uns; es soll unser aller ein Beutel sein:
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
15 mein Kind, wandle den Weg nicht mit ihnen; wehre deinem Fuß von ihrem Pfad!
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16 Denn ihre Füße laufen zum Bösen und eilen, Blut zu vergießen.
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
17 Denn es ist vergeblich, das Netz auswerfen vor den Augen der Vögel.
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
18 Auch lauern sie selbst untereinander auf ihr Blut, und stellet einer dem andern nach dem Leben.
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 Also tun alle Geizigen, daß einer dem andern das Leben nimmt.
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
20 Die Weisheit klagt draußen und läßt sich hören auf den Gassen.
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21 Sie ruft in der Tür am Tor vorne unter dem Volk; sie redet ihre Worte in der Stadt:
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 Wie lange wollt ihr Albernen albern sein und die Spötter Lust zu Spötterei haben und die Ruchlosen die Lehre hassen?
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23 Kehret euch zu meiner Strafe! Siehe, ich will euch heraussagen meinen Geist und euch meine Worte kundtun.
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24 Weil ich denn rufe, und ihr weigert euch; ich recke meine Hand aus, und niemand achtet drauf,
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
25 und laßt fahren allen meinen Rat und wollt meiner Strafe nicht:
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26 so will ich auch lachen in eurem Unfall und euer spotten, wenn da kommt, das ihr fürchtet,
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 wenn über euch kommt wie ein Sturm, das ihr fürchtet, und euer Unfall als ein Wetter, wenn über euch Angst und Not kommt.
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 Dann werden sie mir rufen, aber ich werde nicht antworten; sie werden mich frühe suchen und nicht finden.
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
29 Darum daß sie hasseten die Lehre und wollten des HERRN Furcht nicht haben,
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
30 wollten meines Rats nicht und lästerten alle meine Strafe,
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31 so sollen sie essen von den Früchten ihres Wesens und ihres Rats satt werden.
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
32 Das die Albernen gelüstet, tötet sie, und der Ruchlosen Glück bringt sie um.
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 Wer aber mir gehorchet, wird sicher bleiben und genug haben und kein Unglück fürchten.
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
