Psalm 66

1 Auf den Siegesspender, ein Gesang; ein Lied. - Jauchzt Gott zu, alle Lande!

Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme!

2 Besinget seines Namens Herrlichkeit! Besinget herrlich seinen Lobpreis!

Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.

3 So sprecht von Gott: "Wie wundervoll sind Deine Werke! Selbst Deine Feinde schlagen sich auf Deine Seite ob Deiner großen Macht.

Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.

4 Der ganze Erdkreis betet vor Dir an und singet Dir, singt Deinem Namen." (Sela)

Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela)

5 Herbei! Schaut Gottes Werke! Wie hehr sein Walten an den Menschenkindern!

Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem.

6 In trocken Land verwandelt er das Meer; zu Fuß durchschreiten sie den Strom. So wollen wir uns seiner freuen.

Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies.

7 Der ewig herrscht mit seiner Allgewalt, er richtet seine Blicke auf die Heiden; sie können sie nicht von sich abwenden trotz ihrem Sträuben. (Sela)

Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela)

8 Ihr Völker, preiset unsern Gott und lasset laut sein Lob erschallen,

Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.

9 der unser Leben immerfort erhält und unsern Fuß nicht gleiten läßt!

Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām.

10 Du hast uns freilich, Gott, geprüft, geläutert uns wie Silber.

Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē.

11 Du hast in Banden uns gebracht und Fesseln unsern Hüften angelegt,

Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu.

12 und Menschen hast Du über uns zu Herren eingesetzt; in Feuer und in Wasser kamen wir; doch Du befreitest uns daraus zum Heile. -

Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas.

13 So walle ich mit Brandopfern zu Deinem Hause, und mein Gelübde löse ich Dir ein,

Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,

14 wozu sich meine Lippen aufgetan, und was mein Mund in meiner Not versprochen.

Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail.

15 Brandopfer fetter Tiere bringe ich Dir dar samt Opferduft von Widdern; ich richte Rinder her und Böcke. (Sela)

Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela)

16 Herbei, ihr Gottesfürchtigen alle! Hört! Ich will euch erzählen, was er mir getan:

Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.

17 Mit meinem Munde habe ich zu ihm gerufen und Großes ihm mit meiner Zunge vorgetragen.

Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.

18 Wenn ich mich eines Frevels schuldig je gewußt, dann hätte mich der Herr nicht angehört.

Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis.

19 Nun aber hat es Gott gehört und auf mein laut Gebet geachtet.

Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.

20 Gelobt sei Gott, der meine Bitte nicht versagt und seine Huld mir nicht entzogen!

Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.