Psalm 106
1 Alleluja! Dem Herrn sagt Dank! Denn er ist gut! Auf ewig währet seine Huld.
Alleluja! Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
2 Wer redet würdig von des Herren großen Taten, verkündet all sein Lob?
Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un izstāstīt visu Viņa teicamo slavu?
3 Heil denen, die das Richtige befolgen und es zu jeder Zeit recht machen! -
Svētīgi tie, kas tiesu tur un dara taisnību vienmēr.
4 Gedenke meiner, Herr, begnadigst Du Dein Volk und kommt Dein Heil, so denk auch meiner,
Piemini mani, ak Kungs, pēc Sava labā prāta uz Saviem ļaudīm, piemeklē mani ar Savu pestīšanu;
5 daß Deiner Auserwählten Glück ich noch erlebe und mich der Freude Deines Volkes freue und mit den ewig Deinen jubiliere!
Ka redzam labumu pie Taviem izredzētiem un priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lielāmies ar Tavu īpašumu.
6 Gesündigt haben wir mit unsren Vätern, unrecht und frevelhaft gehandelt.
Mēs esam grēkojuši līdz ar saviem tēviem, esam noziegušies un bijuši bezdievīgi.
7 Schon unsere Väter merkten nicht auf Deine Wunder in Ägypten und dachten nicht an Deine Gnadenfülle. - Sie haderten am Meer, des Schilfmeers wegen.
Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā Tavus brīnumus, tie nepieminēja Tavu lielo žēlastību, bet bija pārgalvīgi jūrmalā pie niedru jūras.
8 Um seines Namens willen half er ihnen, um seine Stärke kundzutun.
Viņš tiem palīdzēja Sava vārda dēļ, ka tiem parādītu Savu varu.
9 Er schalt das Schilfmeer; es versiegte. Er führte sie durch Fluten wie durch eine Trift,
Un Viņš rāja niedru jūru, ka tā sasīka, un Viņš vadīja caur dziļumiem kā pa tuksnesi.
10 entriß sie aus der Hasser Hand, befreite sie aus Feindes Macht.
Un Viņš tos atpestīja no ienaidnieku rokas un tos atsvabināja no nīdētāju rokas.
11 Das Wasser deckte ihre Dränger; nicht einer blieb von ihnen übrig.
Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, ka neviens no tiem neatlika.
12 Da glaubten sie an seine Worte und stimmten einen Lobgesang ihm an.
Tad tie ticēja Viņa vārdiem, tie dziedāja Viņa slavu.
13 Doch schnell vergaßen sie dann seine Taten und harrten seines Rates nicht.
Bet steigšus tie aizmirsa Viņa darbus, tie nenogaidīja Viņa nodomu;
14 Sie wurden in der Wüste lüstern, versuchten Gott im wasserlosen Land.
Bet kārot iekārojās tuksnesī un kārdināja Dievu tai posta vietā.
15 Da gab er ihnen ihr Begehr: Erbrechen sandte er in ihren Hals.
Tad Viņš tiem deva pēc viņu kārības, bet darīja viņu dvēseles nīkstam.
16 Im Lager aber wurden sie auf Moses eifersüchtig und auf den Heiligen des Herrn, auf Aaron.
Un tie apskauda Mozu lēģerī un Āronu, Tā Kunga svēto.
17 Die Erde tat sich auf, verschlang den Dathan, begrub die Rotte Abirams.
Zeme atvērās un aprija Datanu un apklāja Abirama biedrus.
18 In ihrer Rotte flammte Feuer auf, und eine Flamme fraß die Frevler. -
Un uguns iedegās viņu pulkā, liesma sadedzināja tos bezdievīgos.
19 Am Horeb machten sie ein Kalb und beteten ein Gußbild an,
Tie taisīja teļu Horebā un klanījās tās bildes priekšā,
20 vertauschten ihres Gottes Herrlichkeit mit der Gestalt des Stiers, der Gras verzehrt,
Un pārvērsa savu godu par vērša ģīmi, kas ēd zāli.
21 vergaßen Gott, der sie gerettet, der Großes in Ägypten hat getan,
Viņi aizmirsa Dievu, savu Pestītāju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
22 Erstaunliches im Lande Chams, Erschreckliches am Roten Meer.
Brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras.
23 Er dachte dran, sie zu vertilgen; da trat vor ihm sein Auserwählter, Moses, in die Bresche, um seinen Grimm vom Unheil abzuwenden. -
Tā ka Viņš nodomāja tos izdeldēt, ja Mozus, Viņa izredzētais, nebūtu stājies tai plaisumā Viņa priekšā, novērst Viņa bardzību, lai nesamaitātu.
24 Doch sie verschmähten das ersehnte Land und glaubten seinem Worte nicht.
Tie necienīja to jauko zemi, tie neticēja Viņa Vārdam,
25 In ihren Zelten murrten sie, gehorchten nicht des Herren Stimme.
Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
26 Da schwur er ihnen hoch und teuer, sie in der Wüste zu vertilgen,
Tāpēc Viņš pacēla pret tiem Savu roku, tos nosist tuksnesī
27 den Heiden preiszugeben ihren Stamm und diesen in die Länder zu versprengen. -
Un nogāzt viņu dzimumu starp pagāniem un tos izkaisīt pa tām zemēm.
28 Sie paarten sich zu Ehren Baal Peors und aßen Totenopfer.
Tie pieķērās arī BaālPeoram un ēda mirušu upurus,
29 Sie reizten ihn durch ihre Taten; da brach die Pest bei ihnen aus.
Un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem, ka mocība starp viņiem ielauzās.
30 Und Pinechas stand auf und schlichtete; da ward die Pest gehemmt.
Tad Pinehas cēlās un sodīja, un tā mocība mitējās.
31 Ihm ward es zum Verdienst gerechnet und seinen Enkeln immerfort.
Un tas viņam tapa pielīdzināts par taisnību uz bērnu bērniem mūžīgi.
32 Und sie erzürnten ihn am Haderwasser, und ihretwegen mußte Moses leiden.
Un tie Viņu apkaitināja pie bāršanās ūdens, ka Mozum viņu dēļ ļaunums uzgāja.
33 Denn sie verbitterten ihm das Gemüt so daß er unbedacht mit seinen Worten war.
Jo tie padarīja viņa sirdi rūgtu, ka viņš neapdomīgi runāja ar savām lūpām.
34 Sie tilgten auch die Völker nicht, wie's ihnen doch der Herr gebot.
Tie arī neizdeldēja tās tautas, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis;
35 Sie mischten sich mit Heiden und lernten ihre Sitten.
Bet tie sajaucās ar pagāniem un mācījās viņu darbus;
36 Sie dienten ihren Götzen, und diese brachten sie zu Fall.
Un kalpoja viņu elkiem, un tie viņiem palika par valgu.
37 So opferten sie ihre Söhne und ihre Töchter den Dämonen.
Pat savus dēlus un savas meitas tie upurēja nešķīstiem gariem,
38 Unschuldig Blut vergossen sie, das Blut der eigenen Söhne und der Töchter, die sie den Götzen Kanaans zum Opfer brachten. So ward das Land durch Mord entweiht.
Un izlēja nenoziedzīgas asinis, savu dēlu un savu meitu asinis, ko tie upurēja Kanaāna elkiem, tā ka zeme tapa apgānīta caur asins vainām.
39 Sie selbst bedeckten sich durch ihre Taten; durch ihre Werke wurden sie so untreu.
Un tie sagānījās ar saviem darbiem un maukoja ar savām darīšanām.
40 Da zürnte seinem Volk der Herr aufs heftigste, zum Abscheu wurde ihm sein Erbe.
Par to Tas Kungs ļoti iedusmojās pret Saviem ļaudīm un turēja par negantību Savu īpašumu;
41 Er gab sie in der Heiden Hand, und ihre Hasser herrschten über sie.
Un Viņš tos nodeva pagānu rokā, un viņu nīdētāji par tiem valdīja.
42 Und ihre Feinde drückten sie; sie mußten ihrer Macht sich beugen. -
Un viņu ienaidnieki tos apbēdināja un tos pazemoja apakš savas rokas.
43 Zu vielen Malen hat er sie befreit; sie aber blieben voller Trotz bei ihrem Plan, verkamen so durch ihre Sünde.
Viņš tos izglāba daudzkārt, taču tie Viņu apkaitināja ar savu padomu un iznīka savu noziegumu dēļ.
44 Er sah auf ihre Not, sooft er ihre Klage hörte, dachte er
Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un dzirdēja viņu kliegšanu,
45 an seinen Bund mit ihnen, ward andern Sinns in seiner großen Huld
Un pieminēja viņu labad Savu derību, un Viņam bija žēl pēc Savas lielās žēlastības,
46 und ließ sie Mitleid finden bei allen ihren Siegern. -
Un lika tiem atrast sirds žēlastību pie visiem, kas tos turēja cietumā.
47 Zu Hilfe uns, Herr, unser Gott! - Bring uns zusammen aus den Heidenvölkern, auf daß wir Deinem heiligen Namen danken, uns rühmen Deines Ruhmes! -
Atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs, un sapulcini mūs no tiem pagāniem, ka mēs pateicamies Tavam svētam vārdam un lielāmies ar Tavu slavu.
48 Gepriesen sei der Herr, Gott Israels, von Ewigkeit zu Ewigkeit, und alles Volk soll sprechen: "Amen! Alleluja!"
Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen! Alleluja.
