1 Chronik 16

1 Sie aber brachten die Gotteslade hinein und stellten sie mitten in das Zelt, das David dafür ausgespannt hatte. Dann brachten sie vor Gott Brand- und Dankopfer dar.

Un tie atveda Dieva šķirstu un to nolika tai teltī, ko Dāvids tam bija uzcēlis, un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus Dieva priekšā.

2 Als nun David mit der Darbringung der Brand und Dankopfer fertig war, segnete er das Volk im Namen des Herrn.

Un kad Dāvids tos dedzināmos upurus un pateicības upurus bija pabeidzis, tad viņš tos ļaudis svētīja Tā Kunga Vārdā.

3 Dann verteilte er an alle Israeliten, Männer wie Weiber, je einen Brotkuchen, einen Laib und einen Traubenkuchen.

Un viņš izdalīja ikkatram no Israēla, tā vīram kā sievai, pa klaipam maizes un pa gabalam gaļas un pa mēram vīna.

4 Vor die Lade des Herrn aber bestellte er einige Leviten als Diener, daß sie den Herrn, Israels Gott, priesen, ihm dankten und ihn rühmten:

Un kādus no Levitiem viņš nolika par kalpotājiem priekš Tā Kunga šķirsta, godāt, teikt un slavēt To Kungu, Israēla Dievu.

5 Asaph, das Oberhaupt, und Zakarja, den zweiten im Range nach ihm, sodann Jeiel, Semiramot, Jechiel, Mattitja, Eliab, Benajahu, Obededom und Jeiel mit Harfen und Zithern. Asaph aber sollte die Zimbeln ertönen lassen,

Asafs bija par virsnieku un otrs pēc viņa Zaharija; Jeīls, Zemiramots, Jeķiēls un Matitija un Elijabs un Benaja un ObedEdoms un Jeīels ar spēlēm, somastabulēm un koklēm, un Asafs skandināja ar pulkstenīšiem.

6 ebenso die Priester Benajahu und Zachaziel beständig die Trompeten vor der Bundeslade Gottes.

Un Benaja un Jeaziēls, tie priesteri, pūta vienmēr trumetes Dieva derības šķirsta priekšā.

7 Damals übertrug David zuerst Asaph und seinen Brüdern den Lobpreis des Herrn:

Tai dienā Dāvids pirmo reiz deva šo dziesmu, To Kungu slavēt, caur Asafu un viņa brāļiem:

8 "Dem Herrn sagt Dank! Verherrlicht seinen Namen! Kund machet seine Taten den Nationen!

Teiciet To Kungu, piesauciet Viņa vārdu, dariet zināmus starp tautām Viņa darbus.

9 Lobsinget ihm! Lobt ihn! Erzählt von allen seinen Wundern!

Dziedājiet Viņam, slavējiet To ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.

10 In seinem heiligen Namen rühmet euch. Wer da den Herrn sucht, freue sich von Herzen!

Slavējiet viņa svēto vārdu, lai sirds priecājās tiem, kas To Kungu meklē.

11 Verlanget nach dem Herrn und seiner Herrlichkeit! Sein Antlitz suchet immerfort!

Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa stipruma, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās.

12 Gedenkt der Wunder all, die er gewirkt, der Zeichen, seiner Richtersprüche!

Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš darījis, Viņa brīnuma zīmes un Viņa mutes tiesas.

13 Du, seines Knechtes Israel Geschlecht, ihr Söhne Jakobs, seine Auserwählten!

Tu, Israēl, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie.

14 Der Herr ist unser Gott, und auf der ganzen Erde gelten seine Urteile.

Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņa tiesas iet pār visu zemi.

15 In Ewigkeit gedenkt er seines Bundes und seines Wortes, das er ausgesprochen, bis in das tausendste Geschlecht,

Pieminiet mūžīgi Viņa derību, to vārdu, ko Viņš iecēlis tūkstošiem dzimumiem,

16 des Bundes, den er einst mit Abraham geschlossen, und seines Eides, den er Isaak zugeschworen,

Ko Viņš derējis ar Ābrahāmu un ko zvērējis Īzakam.

17 den er für Jakob als ein Recht bestätigt, für Israel als ewigen Bund.

To Viņš arī Jēkabam iecēlis par likumu un Israēlim par mūžīgu derību,

18 Er sprach: 'Dir gebe ich der Kanaaniter Land als euer erblich Eigentum.'

Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu; -

19 Noch klein war damals ihre Zahl; sie waren wenige und fremd darin.

Kad jūs bijāt mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās.

20 Sie wanderten von einem Heidenvolk zum anderen, von einem Reich zu einer anderen Nation.

Un tie staigāja no vienas tautas pie otras, un no vienas valsts pie citiem ļaudīm.

21 Er hat niemand gestattet, sie zu drücken; er warnte ihretwegen Könige.

Viņš nekam neļāva tos spaidīt, Viņš arī ķēniņus pārmācīja viņu dēļ.

22 'Vergreift euch nicht an den von mir Gesalbten! Nicht füget meinen Sehern Schaden zu!'

Neaizskariet Manus svaidītos, un nedariet ļauna Maniem praviešiem.

23 Dem Herrn lobsinge alle Welt! Sein Heil tut kund von Meer zu Meer!

Dziedājiet Tam Kungam, visa zeme, sludinājiet ikdienas Viņa pestīšanu.

24 Verkündet bei den Heiden seinen Ruhm, bei allen Völkern seine Wunder,

Teiciet pagānu starpā Viņa godu, visu tautu starpā Viņa brīnumus.

25 ist doch der Herr so groß und hoch zu preisen, vor allen Göttern ehrfurchtswert!

Jo Tas Kungs ir liels un ļoti slavējams un bijājams pār visiem dieviem.

26 Der Völker Götter alle sind ja Götzen; des Himmels Schöpfer ist der Herr.

Jo visi pagānu dievi ir elki, bet Tas Kungs debesis radījis.

27 Vor ihn mit Glanz und Herrlichkeit! Mit Macht und Pracht zu seinem Heiligtum!

Augstība un gods ir Viņa priekšā, spēks un līksmība ir Viņa vietā.

28 So bringt dem Herrn, ihr Völkerscharen, herbei bringt Pracht und Macht dem Herrn!

Dodiet Tam Kungam, jūs ļaužu tautas, dodiet Tam Kungam godu un spēku,

29 So bringt dem Herrn zu seines Namens Ehre Gaben! Betretet mit Geschenken seine Vorhöfe! Hinwerft euch vor dem Herrn mit Schmuck fürs Heiligtum!

Dodiet Tam Kungam Viņa vārda godu, atnesiet dāvanas un nāciet priekš Viņa vaiga, pielūdziet To Kungu svētā glītumā.

30 Vor ihm erzittere alle Welt! Dann steht die Erde ohne Wanken.

Bīstaties priekš Viņa, visa pasaule; tiešām zeme stāv un nekustās.

31 Der Himmel freue sich, die Erde jauchze; zurufen sollen sie den Heiden: 'Der Herr ist König!'

Lai debess priecājās un lai zeme līksmojās, un lai saka tautu starpā: Tas Kungs ir ķēniņš.

32 Es brause auf das Meer und seine Fülle; die Flur und alles, was darin, frohlocke!

Lai jūra kauc un viss, kas iekš tās ir, lai lauki līksmojās ar visu, kas tur virsū.

33 Des Waldes Bäume sollen jubeln vor dem Herrn! Er kommt, die Erde jetzt zu richten.

Lai gavilē meža koki Tā Kunga priekšā, jo Tas nāk, zemi tiesāt.

34 So dankt dem Herrn! Denn er ist gütig. Ja, ewig währet seine Huld.

Teiciet To Kungu, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.

35 Und sprecht: 'Hilf uns, Du unseres Heiles Gott, und sammle und befreie von den Heiden uns, auf daß wir Deinem heiligen Namen danken und Deines Lobpreises uns rühmen!

Un sakāt: atpestī mūs, Dievs, mūsu Pestītājs, un sapulcini mūs un izglāb mūs no pagāniem, ka teicam Tavu svēto vārdu un Tevi augsti slavējam.

36 Gepriesen sei der Herr, Gott Israels, von Ewigkeit zu Ewigkeit!'" - Und alles Volk sprach: "Amen" und einen Lobspruch auf den Herrn.

Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen, un lai slavē To Kungu. -

37 Dann übergab er dort vor der Bundeslade des Herrn dem Asaph mit seinen Brüdern für immer den Dienst, vor der Lade zu dienen, Tag für Tag nach Vorschrift,

Tā viņš tur Tā Kunga derības šķirsta priekšā lika palikt Asafam un viņa brāļiem, vienmēr kalpot tā šķirsta priekšā, ikdienas savā kārtā,

38 ferner Obededom mit seinen achtundsechzig Brüdern und Jedituns Sohn, Obededom und Chosa als Torhüter,

Un ObedEdomam ar saviem brāļiem, - to bija sešdesmit un astoņi, ObedEdomam, Jedituna dēlam, un Osam par vārtu sargiem,

39 ferner dem Priester Sadok und seinen Brüdern, den Priestern vor des Herrn Wohnung auf der Höhe von Gibeon,

Un priesterim Cadokam un viņa brāļiem, tiem priesteriem, priekš Tā Kunga dzīvokļa uz tā kalna Gibeonā,

40 dem Herrn auf dem Brandopferaltar regelmäßig jeden Morgen und Abend Brandopfer darzubringen, eben alles, was in der Lehre des Herrn, die er Israel gebot, geschrieben steht.

Tam Kungam upurēt dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra vienmēr, rītos un vakaros, tā kā rakstīts Tā Kunga bauslībā, ko viņš Israēlim bija pavēlējis.

41 Bei ihnen waren Heman und Jedutun und die übrigen Auserlesenen, die mit Namen genannt sind, um den Herrn zu preisen, daß seine Gnade ewig währe.

Un ar viņiem bija Hemans un Jedituns un tie citi izredzētie, kas ar vārdiem bija noteikti, To Kungu slavēt, ka Viņa žēlastība paliek mūžīgi.

42 Bei ihnen waren auch Trompeten und Zimbeln für die Musiker und die Spielgeräte für die Gotteslieder. Jedutuns Söhne waren für die Pforte da.

Un ar šiem Hemans un Jedituns, skandināt ar trumetēm un pulkstenīšiem un ar svētu dziesmu spēlēm, bet Jedituna bērni bija par vārtu sargiem.

43 Darauf ging das ganze Volk heim, jeder in ein Haus. David aber wandte sich, sein Haus zu segnen.

Tā visi ļaudis nogāja ikkatrs savā namā, un Dāvids atgriezās, savu namu sveicināt.