Job 34
1 And Elihu answereth and saith:
Un Elihus atbildēja un sacīja:
2 Hear, O wise men, my words, And, O knowing ones, give ear to me.
Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
3 For the ear doth try words, And the palate tasteth to eat.
Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
4 Judgment let us choose for ourselves, Let us know among ourselves what [is] good.
Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
5 For Job hath said, 'I have been righteous, And God hath turned aside my right,
Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
6 Against my right do I lie? Mortal [is] mine arrow — without transgression.'
Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
7 Who [is] a man like Job? He drinketh scoffing like water,
Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
8 And he hath travelled for company With workers of iniquity, So as to go with men of wickedness.
Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
9 For he hath said, 'It doth not profit a man, When he delighteth himself with God.'
Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
10 Therefore, O men of heart, hearken to me; Far be it from God to do wickedness, And [from] the Mighty to do perverseness:
Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
11 For the work of man he repayeth to him, And according to the path of each He doth cause him to find.
Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
12 Yea, truly, God doth not do wickedly, And the Mighty doth not pervert judgment.
Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
13 Who hath inspected for Himself the earth? And who hath placed all the habitable world?
Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
14 If He doth set on him His heart, His spirit and his breath unto Him He gathereth.
Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
15 Expire doth all flesh together, And man to dust returneth.
Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
16 And if [there is] understanding, hear this, Give ear to the voice of my words.
Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
17 Yea, doth one hating justice govern? Or the Most Just dost thou condemn?
Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
18 Who hath said to a king — 'Worthless,' Unto princes — 'Wicked?'
Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
19 That hath not accepted the person of princes, Nor hath known the rich before the poor, For a work of His hands [are] all of them.
Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
20 [In] a moment they die, and at midnight Shake do people, and they pass away, And they remove the mighty without hand.
Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
21 For His eyes [are] on the ways of each, And all his steps He doth see.
Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
22 There is no darkness nor death-shade, For workers of iniquity to be hidden there;
Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
23 For He doth not suffer man any more, To go unto God in judgment,
Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
24 He breaketh the mighty — no searching! And He appointeth others in their stead.
Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
25 Therefore He knoweth their works, And He hath overturned by night, And they are bruised.
Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
26 As wicked He hath stricken them, In the place of beholders.
Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
27 Because that against right They have turned aside from after Him, And none of His ways have considered wisely,
Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
28 To cause to come in unto Him The cry of the poor, And the cry of the afflicted He heareth.
Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
29 And He giveth rest, and who maketh wrong? And hideth the face, and who beholdeth it? And in reference to a nation and to a man, [It is] the same.
Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
30 From the reigning of a profane man, From the snares of a people;
Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
31 For unto God hath any said: 'I have taken away, I do not corruptly,
Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
32 Besides [that which] I see, shew Thou me, If iniquity I have done — I do not add?'
Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
33 By thee doth He recompense, That thou hast refused — That thou dost choose, and not I? And what thou hast known, speak.
Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
34 Let men of heart say to me, And a wise man is hearkening to me.
Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
35 Job — not with knowledge doth he speak, And his words [are] not with wisdom.
Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
36 My Father! let Job be tried — unto victory, Because of answers for men of iniquity,
Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
37 For he doth add to his sin, Transgression among us he vomiteth, And multiplieth his sayings to God.
Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -
