Ecclesiastes 7
1 Better [is] a name than good perfume, And the day of death than the day of birth.
Laba slava ir labāka nekā salda eļļa, un miršanas diena labāka nekā dzimšanas diena.
2 Better to go unto a house of mourning, Than to go unto a house of banqueting, For that is the end of all men, And the living layeth [it] unto his heart.
Labāki ir vaidu namā iet nekā dzīru namā; jo tas ir visu cilvēku gals, un tas, kas dzīvo, to ņem pie sirds.
3 Better [is] sorrow than laughter, For by the sadness of the face the heart becometh better.
Noskumt ir labāki nekā smieties; jo kad vaigs noskumis, tas sirdij labi.
4 The heart of the wise [is] in a house of mourning, And the heart of fools in a house of mirth.
Gudru ļaužu sirds ir vaidu namā, bet ģeķu sirds ir prieku namā.
5 Better to hear a rebuke of a wise man, Than [for] a man to hear a song of fools,
Labāk ir klausīties gudra vīra rāšanu, nekā klausīties ģeķa dziesmu.
6 For as the noise of thorns under the pot, So [is] the laughter of a fool, even this [is] vanity.
Jo kā ērkšķi sprakst apakš poda, tāpat ir ģeķa smiešanās, - tā ir arī niecība.
7 Surely oppression maketh the wise mad, And a gift destroyeth the heart.
Tiešām, netaisna peļņa arī gudru padara neprātīgu, un dāvanas samaitā sirdi.
8 Better [is] the latter end of a thing than its beginning, Better [is] the patient of spirit, than the haughty of spirit.
Labāks ir kādas lietas gals nekā viņas iesākums. Lēnprātīgais ir labāks nekā lepnais.
9 Be not hasty in thy spirit to be angry, For anger in the bosom of fools resteth.
Neesi ātrs savā prātā dusmot, jo dusmība mājo ģeķu azotē.
10 Say not thou, 'What was it, That the former days were better than these?' For thou hast not asked wisely of this.
Nesaki: kā tas nāk, ka senās dienas bijušas labākas nekā šīs! Jo ar gudrību tu to nevaicā.
11 Wisdom [is] good with an inheritance, And an advantage [it is] to those beholding the sun.
Gudrība ir tik laba kā mantība un labums tiem, kas sauli redz.
12 For wisdom [is] a defense, money [is] a defence, And the advantage of the knowledge of wisdom [is], She reviveth her possessors.
Jo gudrības pavēnī ir kā naudas pavēnī; un tas ir atzīšanas labums, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.
13 See the work of God, For who is able to make straight that which He made crooked?
Uzlūko Dieva darbu, jo kas to var darīt taisnu, ko viņš ir darījis līku?
14 In a day of prosperity be in gladness, And in a day of evil consider. Also this over-against that hath God made, To the intent that man doth not find anything after him.
Baudi labumu labā dienā, bet ļaunu dienu ņem arī par labu; jo Dievs dara gan šo gan to, tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa.
15 The whole I have considered in the days of my vanity. There is a righteous one perishing in his righteousness, and there is a wrong-doer prolonging [himself] in his wrong.
Visu to esmu redzējis savas niecības dienās: Cits ir taisns, kas savā taisnībā iet bojā, un cits ir bezdievīgs, kas savā blēdībā ilgi pastāv.
16 Be not over-righteous, nor show thyself too wise, why art thou desolate?
Neesi pārlieku taisns un neturies pats par visai gudru, - kāpēc tu gribi iet bojā?
17 Do not much wrong, neither be thou a fool, why dost thou die within thy time?
Neesi pārlieku bezdievīgs, un neesi visai ģeķīgs; kāpēc tu gribi nomirt nelaikā?
18 [It is] good that thou dost lay hold on this, and also, from that withdrawest not thy hand, for whoso is fearing God goeth out with them all.
Labi ir, ka tu šo satver un arī no tā otra savu roku neatrauj; jo kas Dievu bīstas, tas no visa tā izsprūk.
19 The wisdom giveth strength to a wise man, more than wealth the rulers who have been in a city.
Gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit vareni, kas ir pilsētā.
20 Because there is not a righteous man on earth that doth good and sinneth not.
Tiešām, nav neviena cilvēka, kas taisns būtu virs zemes, kas labi darītu un negrēkotu.
21 Also to all the words that they speak give not thy heart, that thou hear not thy servant reviling thee.
Neliec arī vērā visus vārdus, kas top runāti, lai tev nav jādzird, ka tavs kalps tev lād.
22 For many times also hath thy heart known that thou thyself also hast reviled others.
Jo daudzkārt arī tava sirds zin, ka arī tu citus esi lādējis.
23 All this I have tried by wisdom; I have said, 'I am wise,' and it [is] far from me.
Visu šo es ar gudrību esmu izmeklējis. Es sacīju: es dabūšu gudrību, bet viņa bija vēl tālu no manis.
24 Far off [is] that which hath been, and deep, deep, who doth find it?
Tālu ir, kas ir, un ļoti dziļš; kas to var atrast?
25 I have turned round, also my heart, to know and to search, and to seek out wisdom, and reason, and to know the wrong of folly, and of foolishness the madness.
Es griezos ar savu sirdi, ka es zinātu un izvaicātu un meklētu gudrību un skaidrību, un ka es atzītu bezdievību par ģeķību un neprātību par nelietību.
26 And I am finding more bitter than death, the woman whose heart [is] nets and snares, her hands [are] bands; the good before God escapeth from her, but the sinner is captured by her.
Un es atradu vienu lietu rūgtāku nekā nāvi: sievu, kā sirds ir tīkli un valgi un kā rokas ir saites. Kas labs ir Dieva priekšā, tas no viņas izglābsies, bet grēcinieks caur viņu taps sagūstīts.
27 See, this I have found, said the Preacher, one to one, to find out the reason
Redzi, šo esmu atradis, saka tas mācītājs, citu pēc cita, ka es to galavārdu atrastu.
28 (that still my soul had sought, and I had not found), One man, a teacher, I have found, and a woman among all these I have not found.
To mana dvēsele vēl meklē, un to es vēl neesmu atradis: Starp tūkstošiem es vienu vīru esmu atradis, bet sievu starp šiem visiem es neesmu atradis.
29 See, this alone I have found, that God made man upright, and they — they have sought out many devices.
Bet redzi, to tikai es esmu atradis, ka Dievs cilvēku ir radījis taisnu, bet tie dodas uz daudz gudrošanām.
