Proverbs 30
1 The wordis of hym that gaderith, of the sone spuynge. The prophesie which a man spak, with whom God was, and which man was coumfortid bi God dwellyng with hym,
Agura, Jakes dēla, vārdi šā vīra sludināšana un mācība. Es esmu nodarbojies ar Dievu, esmu nodarbojies ar Dievu un noguris.
2 and seide, Y am the moost fool of men; and the wisdom of men is not with me.
Jo es esmu nejēga pār citiem, un man nav cilvēka saprašanas!
3 Y lernede not wisdom; and Y knew not the kunnyng of hooli men.
Es arī gudrības neesmu mācījies, nedz svētu atzīšanu atzinis.
4 Who stiede in to heuene, and cam doun? Who helde togidere the spirit in hise hondis? who bonde togidere watris as in a cloth? Who reiside alle the endis of erthe? What is name of hym? and what is the name of his sone, if thou knowist?
Kas ir uzkāpis debesīs un nācis zemē? Kas sagrābj vēju savās rokas? Kas saista ūdeni drēbē? Kas liek zemei visas robežas? Kāds viņam vārds, un kāds viņa dēlam vārds, ja tu to zini?
5 Ech word of God is a scheld set a fiere, to alle that hopen in hym.
Visi Dieva vārdi ir šķīsti; Viņš ir par priekšturamām bruņām tiem, kas uz Viņu paļaujas.
6 Adde thou not ony thing to the wordis of hym, and thou be repreued, and be foundun a liere.
Nepieliec nekā pie viņa vārdiem, ka viņš tevi nesoda, un tu netopi atrasts melkulis.
7 I preiede thee twei thingis; denye not thou to me, bifor that Y die.
Divas lietas lūdzos no tevis, neliedz man tās, pirms es mirstu:
8 Make thou fer fro me vanyte and wordis of leesyng; yyue thou not to me beggery and richessis; yyue thou oneli necessaries to my lijflode;
Nelietība un meli lai paliek tālu no manis; nabadzību un bagātību nedod man, bet paēdini mani ar manu dienišķu maizi,
9 lest perauenture Y be fillid, and be drawun to denye, and seie, Who is the Lord? and lest Y compellid bi nedynesse, stele, and forswere the name of my God.
Ka es paēdis tevi neaizliedzu un nesaku: Kas ir Tas Kungs? vai nabags palicis nezogu un sava Dieva vārdu velti nevalkāju. -
10 Accuse thou not a seruaunt to his lord, lest perauenture he curse thee, and thou falle doun.
Neapmelo kalpu pie viņa kunga, ka viņš tevi nelād, un tu netopi noziedzīgs.
11 A generacioun that cursith his fadir, and that blessith not his modir.
Ir suga, kas tēvu lād un māti nesvētī;
12 A generacioun that semeth cleene to it silf, and netheles is not waischun fro hise filthis.
Ir suga, kas pati savās acīs šķīsta, bet no saviem sārņiem nav mazgāta;
13 A generacioun whose iyen ben hiy, and the iye liddis therof ben reisid in to hiy thingis.
Ir suga, cik augsti tā ceļ acis, cik augsti acu plakstiņus!
14 A generacioun that hath swerdis for teeth, and etith with hise wank teeth; that it ete nedi men of erthe, and the porails of men.
Ir suga, zobeni ir viņas zobi un naži viņas dzerokļi, rīt nabagus no zemes nost un sērdienīšus cilvēku starpā. -
15 The watir leche hath twei douytris, seiynge, Brynge, bringe. Thre thingis ben vnable to be fillid, and the fourthe, that seith neuere, It suffisith;
Asins sūcējai ir divas meitas: „Dod šurp, dod šurp!“- Šās trīs nav pieēdināmas, un tā ceturtā nesaka: Gan.
16 helle, and the mouth of the wombe, and the erthe which is neuere fillid with water; but fier seith neuere, It suffisith. (Sheol h7585)
Elle, neauglīgais klēpis, zeme, nepiedzirdināma ar ūdeni, un uguns nesaka: Gan. - (Sheol h7585)
17 Crowis of the stronde picke out thilke iye, that scorneth the fadir, and that dispisith the child beryng of his modir; and the briddis of an egle ete that iye.
Acs, kas tēvu apsmej un liedzās mātei klausīt, to izknābs kraukļi pie upes, un jaunie ērgļi to ēdīs.
18 Thre thingis ben hard to me, and outirli Y knowe not the fourthe thing;
Šās trīs lietas man ir visai brīnums, un to ceturto es neizprotu:
19 the weye of an egle in heuene, the weie of a serpent on a stoon, the weie of a schip in the myddil of the see, and the weie of a man in yong wexynge age.
Ērgļa ceļš debesīs, čūskas ceļš pār klinti, laivas ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie meitas.
20 Siche is the weie of a womman auowtresse, which etith, and wipith hir mouth, and seith, Y wrouyte not yuel.
Tāds pat ir sievas ceļš, kas laulību pārkāpj; viņa ēd, noslauka muti un saka: Es ļauna neesmu darījusi. -
21 The erthe is moued bi thre thingis, and the fourthe thing, which it may not susteyne;
Par trim lietām nodreb zeme, un ceturto tā nevar panest:
22 bi a seruaunt, whanne he regneth; bi a fool, whanne he is fillid with mete;
Par kalpu, kad tas paliek par kungu, un par ģeķi, kad tas maizes paēdis,
23 bi an hateful womman, whanne sche is takun in matrymonye; and bi an handmaide, whanne sche is eir of hir ladi.
Par nopeltu, kad tā tiek pie vīra, un par kalponi, kad tā top savas saimnieces mantiniece.
24 Foure ben the leeste thingis of erthe, and tho ben wisere than wise men;
Šie četri ir mazi virs zemes un tomēr gudrāki nekā tie gudrie:
25 amtis, a feble puple, that maken redi mete in heruest to hem silf;
Skudras, nespēcīga tauta, tomēr savu barību vasarā sagādā;
26 a hare, a puple vnmyyti, that settith his bed in a stoon;
Truši, nespēcīga tauta, tomēr liek savus namus akmens kalnos;
27 a locust hath no kyng, and al goith out bi cumpanyes; an euete enforsith with hondis,
Siseņiem nav ķēniņa, tomēr viņi visi iziet, pulkos dalīti;
28 and dwellith in the housis of kingis.
Zirneklis auž abām rokām, un tomēr ir ķēniņu pilīs.-
29 Thre thingis ben, that goon wel, and the fourthe thing, that goith richeli.
Šiem trim ir laba gaita, un tas ceturtais iet it lepni:
30 A lioun, strongeste of beestis, schal not drede at the meetyng of ony man;
Vecs lauva, varens starp zvēriem, kas nevienam ceļu negriež.
31 a cok gird the leendis, and a ram, and noon is that schal ayenstonde him.
Ērzelis, kam labi gurni, vai āzis, un ķēniņš, savus ļaudis vedot.
32 He that apperith a fool, aftir that he is reisid an hiy; for if he hadde vndurstonde, he hadde sett hond on his mouth.
Ja tu ģeķis bijis, paaugstinādamies, un ko nodomājis, tad: roku uz muti!
33 Forsothe he that thristith strongli teetis, to drawe out mylk, thristith out botere; and he that smytith greetli, drawith out blood; and he that stirith iris, bringith forth discordis.
Satricini pienu, būs sviests; satrīcini degunu, būs asinis; un satrīcini dusmas, būs plēšanās.
