Job 11
1 Then answered Zophar the Naamathite, and said,
Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
2 Should not the multitude of words be answered? and should a man full of talk be justified?
Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
3 Should thy lies make men hold their peace? and when thou mockest, shall no man make thee ashamed?
Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
4 For thou hast said, My doctrine is pure, and I am clean in thy eyes.
Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
5 But O that God would speak, and open his lips against thee;
Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
6 And that he would show thee the secrets of wisdom, that they are double to that which is! Know therefore that God exacteth of thee less than thy iniquity deserveth.
Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
7 Canst thou by searching find out God? canst thou find out the Almighty to perfection?
Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
8 It is as high as heaven; what canst thou do? deeper than hell; what canst thou know? (Sheol h7585)
Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
9 The measure of it is longer than the earth, and broader than the sea.
Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
10 If he shall cut off, and shut up, or gather together, then who can hinder him?
Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
11 For he knoweth vain men: he seeth wickedness also; will he not then consider it?
Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
12 For vain man would be wise, though man is born like a wild donkey’s colt.
Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
13 If thou preparest thy heart, and stretchest out thy hands toward him;
Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
14 If iniquity is in thy hand, put it far away, and let not wickedness dwell in thy tents.
Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
15 For then shalt thou lift up thy face without spot; yea, thou shalt be steadfast, and shalt not fear:
Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
16 Because thou shalt forget thy misery, and remember it as waters that pass away:
Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
17 And thy age shall be clearer than the noonday; thou shalt shine forth, thou shalt be as the morning.
Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
18 And thou shalt be secure, because there is hope; yea, thou shalt dig about thee, and thou shalt take thy rest in safety.
Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
19 Also thou shalt lie down, and none shall make thee afraid; yea, many shall make suit to thee.
Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
20 But the eyes of the wicked shall fail, and they shall not escape, and their hope shall be as the giving up of the ghost.
Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.
