Proverbs 1
1 The proverbs of Solomon, son of David, King of Israel:
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2 For the knowledge of wisdom and correction, for discerning the sayings of intelligence;
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3 For receiving the correction of prudence, righteousness and justice, and equity;
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4 For giving To the simple shrewdness, To the young man, knowledge and discretion.
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5 A wise man, will hear, and will increase learning, and a, discreet man, wise counsels, will acquire,
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6 By gaining discernment of proverb, and satire, the words of the wise, and their dark sayings.
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7 The reverence of Yahweh, is the beginning of knowledge, Wisdom and correction, the foolish have despised.
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
8 Hear, my son, the correction of thy father, and do not reject the instruction of thy mother;
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
9 For, a wreath of beauty, shall they be to thy head, and chains of ornament, to thy neck.
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
10 My son, if sinners entice thee, do not consent.
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 If they say—Come with us, —Let us lie in wait for blood, Let us watch in secret for him who is needlessly innocent;
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
12 Let us engulf them, like hades, alive, While in health, like them who are going down to the pit; (Sheol h7585)
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol h7585)
13 All costly substance, shall we find, We shall fill our houses with spoil;
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
14 Thy lot, shalt thou cast into our midst, One purse, shall there be, for us all.
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
15 My son, do not walk in the way with them, Withhold thy foot from their path.
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16 For, their feet, to mischief, do run, and haste to the shedding of blood.
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
17 Surely, in vain, is spread the net, in the sight of aught that hath wings!
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
18 Yet, they, for their own blood, lie in wait, They watch in secret for their own life.
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 Such are the ways of every one that graspeth with greed, The life of the owners thereof, it taketh away!
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
20 Wisdom, in the open place, soundeth forth, in the broadways, she raiseth her voice;
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21 At the head of bustling streets, she crieth aloud, —at the openings of the gates in the city—her sayings, she doth utter: —
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 How long, ye simple ones, will ye love simplicity? and, scoffers, in scoffing, delight them? and, dullards, hate knowledge?
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23 Will ye turn, at my reproof? Lo! I will pour out to you my spirit, I will make known my words to you.
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24 Because I called, and ye refused, I stretched out my hand, and no one regarded;
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
25 But ye dismissed all my counsel, and, to my rebuke, would not yield,
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26 I also, at your calamity, will laugh, I will mock, when cometh your dread;
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 When cometh as a crashing your dread, and, your calamity, as a storm-wind, overtaketh, when there come upon you, distress and anguish.
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 Then, will they call me, but I will not answer, they will seek me diligently, but shall not find me.
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
29 Because they hated knowledge, and, the reverence of Yahweh, did not choose;
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
30 Consented not to my counsel, disdained all my rebuke,
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31 Therefore shall they eat of the fruit of their own way, and, with their own counsels, be filled.
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
32 For, the turning away of the simple, will slay them, —and, the carelessness of dullards, will destroy them.
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 Whereas, he that hearkeneth unto me, shall dwell safely, and be at rest, without dread of misfortune.
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
