Deuteronomy 15

1 At the end of every seven years thou shalt make a release.

Septītā gada galā tev būs turēt atlaišanu.

2 And this is the manner of the release: every creditor shall release that which he hath lent unto his neighbour; he shall not exact it of his neighbour and his brother; because the LORD’S release hath been proclaimed.

Šāda nu ir tā atlaišana, ka ikvienam aizdevējam būs atlaist, ko tas savam tuvākam aizdevis; tam nebūs spiest savu tuvāko nedz savu brāli, jo Tam Kungam atlaišana ir izsaukta.

3 Of a foreigner thou mayest exact it: but whatsoever of thine is with thy brother thine hand shall release.

No svešinieka atprasi, bet kas tev pie tava brāļa, to lai tava roka atlaiž.

4 Howbeit there shall be no poor with thee; (for the LORD will surely bless thee in the land which the LORD thy God giveth thee for an inheritance to possess it; )

Lai jel nav nabagu tavā starpā; jo Tas Kungs svētīdams tevi svētīs tai zemē, ko Viņš, Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot par īpašumu,

5 if only thou diligently hearken unto the voice of the LORD thy God, to observe to do all this commandment which I command thee this day.

Ja tu tikai Tā Kunga, sava Dieva, balsi klausīsi, turēdams visus šos baušļus, ko es tev šodien pavēlu.

6 For the LORD thy God will bless thee, as he promised thee: and thou shalt lend unto many nations, but thou shalt not borrow; and thou shalt rule over many nations, but they shall not rule over thee.

Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tā kā Viņš tev runājis; tad tu aizdosi daudz tautām, bet tu neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudz tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt.

7 If there be with thee a poor man, one of thy brethren, within any of thy gates in thy land which the LORD thy God giveth thee, thou shalt not harden thine heart, nor shut thine hand from thy poor brother:

Kad tavā starpā būs nabags, kāds no taviem brāļiem kādos vārtos tavā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad tev nebūs apcietināt savu sirdi, nedz aizslēgt savu roku priekš sava nabaga brāļa;

8 but thou shalt surely open thine hand unto him, and shalt surely lend him sufficient for his need [in that] which he wanteth.

Bet atvērdams atver viņam savu roku un aizdodams aizdod viņam, cik viņam vajag savā trūkumā, kas trūkst.

9 Beware that there be not a base thought in thine heart, saying, The seventh year, the year of release, is at hand; and thine eye be evil against thy poor brother, and thou give him nought; and he cry unto the LORD against thee, and it be sin unto thee.

Sargies, ka tavā sirdī nav blēdības, ka tu nesaki: septītais gads, tas atlaišanas gads, ir tuvu, un tava acs būtu ļauna pret savu brāli, kas nabags, un tu viņam nedod; tad viņš par tevi brēks uz To Kungu, un tas tev būs par grēku.

10 Thou shalt surely give him, and thine heart shall not be grieved when thou givest unto him: because that for this thing the LORD thy God shall bless thee in all thy work, and in all that thou puttest thine hand unto.

Dod viņam labprāt, lai tava sirds nav ļauna, kad tu viņam dod, jo tādēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un pie visa, kur tu savu roku pieliksi.

11 For the poor shall never cease out of the land: therefore I command thee, saying, Thou shalt surely open thine hand unto thy brother, to thy needy, and to thy poor, in thy land.

Jo tur nabagu netrūks tai zemē, tādēļ es tev pavēlu un saku: atvērdams atver savu roku savam brālim, kas top spaidīts un ir nabags tavā zemē.

12 If thy brother, an Hebrew man, or an Hebrew woman, be sold unto thee, and serve thee six years; then in the seventh year thou shalt let him go free from thee.

Kad tavs brālis tev būs pārdots, Ebrejs vai Ebrejiete, tad lai viņš tev kalpo sešus gadus, bet septītā gadā tev būs viņu svabadu atlaist no sevis.

13 And when thou lettest him go free from thee, thou shalt not let him go empty:

Un kad tu viņu svabadu atlaidi, tad neatlaid viņu tukšu.

14 thou shalt furnish him liberally out of thy flock, and out of thy threshing-floor, and out of thy winepress: as the LORD thy God hath blessed thee thou shalt give unto him.

Apdāvinādams apdāvini to no sava ganāmā pulka, no savas klēts un no sava vīna spaida; ar ko Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētījis, no tā tev būs viņam dot.

15 And thou shalt remember that thou wast a bondman in the land of Egypt, and the LORD thy God redeemed thee: therefore I command thee this thing today.

Un piemini, ka tu esi bijis kalps Ēģiptes zemē, un ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi atpestījis, tāpēc es tev šodien pavēlu šās lietas.

16 And it shall be, if he say unto thee, I will not go out from thee; because he loveth thee and thine house, because he is well with thee;

Bet ja viņš uz tevi sacīs: es no tevis negribu aiziet, tāpēc ka viņš tevi un tavu namu mīl, ka tam labi klājās pie tevis.

17 then thou shalt take an awl, and thrust it through his ear unto the door, and he shall be thy servant for ever. And also unto thy maidservant thou shalt do likewise.

Tad ņem īlenu un piedur viņa ausi pie durvīm, tad tas tev būs par kalpu mūžīgi; tāpat dari savai kalponei.

18 It shall not seem hard unto thee, when thou lettest him go free from thee; for to the double of the hire of an hireling hath he served thee six years: and the LORD thy God shall bless thee in all that thou doest.

Lai tev grūti nenākas viņu atlaist svabadu no sevis, jo sešus gadus viņš tev nokalpojis divkārtīgu algādža algu; tad tevi Tas Kungs, tavs Dievs, svētīs pie visa, ko tu darīsi.

19 All the firstling males that are born of thy herd and of thy flock thou shalt sanctify unto the LORD thy God: thou shalt do no work with the firstling of thine ox, nor shear the firstling of thy flock.

Ikvienu pirmdzimto, kas dzimst no tavām govīm un avīm, to tēviņu tev būs svētīt Tam Kungam, savam Dievam; ar savas govs pirmdzimto tev nebūs strādāt, un savu avju pirmdzimto tev nebūs cirpt.

20 Thou shalt eat it before the LORD thy God year by year in the place which the LORD shall choose, thou and thy household.

Tā Kunga, sava Dieva, priekšā tev un tavam namam to būs ēst ikgadus tai vietā, ko Tas Kungs izredzēs.

21 And if it have any blemish, [as if it be] lame or blind, any ill blemish whatsoever, thou shalt not sacrifice it unto the LORD thy God.

Bet ja tam kāda vaina, ka ir vai klibs vai akls, jeb ja ir cita kāda ļauna vaina, tad tev to nebūs upurēt Tam Kungam, savam Dievam.

22 Thou shalt eat it within thy gates: the unclean and the clean [shall eat it] alike, as the gazelle, and as the hart.

Savos vārtos to ēdat, nešķīstais un šķīstais kopā, itin kā stirnu un kā briedi.

23 Only thou shalt not eat the blood thereof; thou shalt pour it out upon the ground as water.

Tikai viņa asinis tev nebūs ēst, tās tev būs izliet zemē kā ūdeni.