Psalms 18
1 I love thee, O LORD, my strength!
Dziedātāju vadonim, Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš runājis uz To Kungu, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu ienaidnieku rokas un no Saula rokas; tad viņš sacīja: No sirds dziļuma es Tevi mīlēju, Kungs, mans stiprums.
2 Jehovah is my rock, my fortress, and my deliverer; My God, my strength, in whom I trust; My shield, my strong defence, and my high tower.
Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs.
3 I called upon the LORD, who is worthy to be praised, And was delivered from my enemies.
Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
4 The snares of death encompassed me; The floods of destruction filled me with dismay;
Nāves saites ap mani tinās, un Beliala(iznīcības) upes mani izbiedēja.
Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja. (Sheol h7585)
6 In my distress I called upon the LORD, And cried unto my God; He heard my voice from his palace, And my cry came before him into his ears.
Savās bēdās es piesaucu To Kungu un kliedzu uz savu Dievu, tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana Viņa priekšā nāca Viņa ausīs.
7 Then the earth quaked and trembled; The foundations of the mountains rocked and were shaken, Because his wrath was kindled.
Zeme tapa kustināta un drebēja, un kalnu pamati trīcēja un kustējās, kad Viņš apskaitās.
8 A smoke went up from his nostrils, And fire from his mouth devoured; Burning coals shot forth from him.
Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm, un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
9 He bowed the heavens, and came down; And darkness was under his feet;
Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
10 And he rode upon a cherub, and did fly; Yea, he did fly upon the wings of the wind.
Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, Viņš skrēja ātri uz vēja spārniem.
11 And he made darkness his covering; His pavilion round about him was dark waters and thick clouds of the skies.
Viņš lika tumsību Sev par apsegu, Viņa dzīvoklis ap Viņu bija ūdeņu tumsība un biezi padebeši.
12 At the brightness before him, his thick clouds passed away; Then came hailstones and coals of fire.
No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un degošiem zibeņiem.
13 The LORD also thundered from heaven, And the Most High uttered his voice, Amid hailstones and coals of fire.
Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi, krusu un degošus zibeņus.
14 He sent forth his arrows, and scattered them; Continual lightnings, and discomfited them.
Un Viņš meta Savas bultas un tos izklīdināja, un daudz zibeņus un tos iztrūcināja.
15 Then the channels of the deep were seen, And the foundations of the earth were laid bare At thy rebuke, O LORD! At the blast of the breath of thy nostrils.
Un ūdeņu dziļumi rādījās un zemes pamati tapa atklāti no Tavas bāršanās, - ak Kungs, no Tavu nāšu dvašas pūšanas.
16 He stretched forth his hand from above; he took me, And drew me out of deep waters.
Viņš izstiepa roku no augstības un ņēma mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
17 He delivered me from my strong enemy; From my adversaries, who were too powerful for me.
Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo vareni ne kā es.
18 They fell upon me in the day of my calamity; But the LORD was my stay.
Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
19 He brought me forth into a large place; He delivered me, because he delighted in me.
Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
20 The LORD hath rewarded me according to my righteous; According to the cleanness of my hands hath he recompensed me.
Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atdod.
21 For I have kept the ways of the LORD, And have not wickedly departed from my God.
Jo es esmu sargājis Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
22 For all his laws were in my sight; I did not put away his statutes from me.
Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
23 I was upright before him, And kept myself from iniquity.
Bet es esmu bezvainīgs Viņa priekšā un sargos no grēkiem.
24 Therefore hath the LORD rewarded me according to my righteousness, According to the cleanness of my hands before his eyes.
Un Tas Kungs man atdos pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības priekš Viņa acīm.
25 To the merciful thou showest thyself merciful; To the upright thou showest thyself upright;
Pie tiem svētiem Tu rādies svēts un pie tiem sirdsskaidriem Tu rādies skaidrs.
26 To the pure thou showest thyself pure, And to the perverse thou showest thyself perverse.
Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
27 For thou savest the afflicted people, But the haughty countenance thou bringest down.
Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī un lepnas acis Tu pazemo.
28 Thou causest my lamp to shine; Jehovah, my God, enlighteneth my darkness.
Jo Tu apgaismo manu spīdekli; Tas Kungs, mans Dievs, dara gaišu manu tumsību.
29 For through thee I have broken through troops; Through my God I have leaped over walls.
Jo ar Tevi es varu sadauzīt kara spēku, un ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
30 The ways of God are just and true; His word is pure, tried in the fire; He is a shield to all who put their trust in him.
Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
31 Who, then, is God, save Jehovah? And who is a rock, save our God?
Jo kur ir kāds Dievs kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums kā vien mūsu Dievs?
32 It is God that girded me with strength, And made my way plain.
Dievs, tas mani apjož ar spēku un dara manus ceļus bezvainīgus.
33 He made my feet like the hind's, And set me in my high places;
Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
34 He taught my hands to war, So that my arm bent the bow of brass.
Viņš manu roku māca karot, tā ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
35 Thou gavest me the shield of thy protection; Thy right hand held me up, And thy goodness made me great.
Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava labā roka mani satur, un Tava laipnība mani paaugstina.
36 Thou didst make a wide path for my steps, So that my feet did not stumble.
Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
37 I pursued my enemies and overtook them, And turned not back till I had destroyed them.
Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem un tos panākšu, un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos būšu izdeldējis.
38 I smote them, so that they could not rise; They fell under my feet.
Es tos sadauzīšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
39 Thou didst gird me with strength for the battle; Thou didst cast down my adversaries under me.
Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
40 Thou didst cause my enemies to turn their backs, So that I destroyed them that hated me.
Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā, un savus nīdētājus es iznīcināšu.
41 They cried, but there was none to help; To Jehovah, but he answered them not.
Tie brēks, bet glābēja nav, uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
42 I beat them small, like dust before the wind; I cast them out as the dirt of the streets.
Es tos sagrūdīšu kā pīšļus vēja priekšā, un tos izārdīšu kā dubļus uz ielām.
43 Thou hast delivered me from the assaults of the nations; Thou hast made me the head of the kingdoms. Nations whom I knew not serve me;
Tu mani izglābsi no ļaužu ķildām, Tu mani iecelsi tautām par galvu; ļaudis, ko es nepazinu, man kalpos.
44 They who have only heard of me obey me; Yea, men of a strange land submit themselves to me;
Tie man klausīs ar paklausīgām ausīm, svešnieku bērni manā priekšā mīlīgi rādīsies.
45 Men of a strange land fade away, like a leaf, And come trembling from their strongholds.
Svešinieku bērni nonīks un drebēdami izies no savām pilīm.
46 Jehovah is the living God; blessed be my rock; Exalted be the God of my salvation!
Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, mans Pestītājs.
47 It is God who hath given me vengeance, And subdued the nations under me;
Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis;
48 He delivered me from my enemies; Yea, thou hast lifted me up above my adversaries; Thou hast saved me from the violent man!
Kas mani izrauj no maniem ienaidniekiem; Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani ceļas, Tu mani izglāb no varas darītājiem.
49 Therefore I will give thanks to thee, O LORD! among the nations, And sing praises to thy name.
Tāpēc, ak Kungs, es Tevi gribu slavēt starp tautām un dziedāt Tavam vārdam,
50 Great deliverance giveth he to his king, And showeth mercy to his anointed, —To David and to his posterity for ever.
Jo Tu glābi Savu ķēniņu ar lielu glābšanu, un parādi žēlastību Savam svaidītam, Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.
