< Job 10 >

1 Weary in my soul, I will pour my words with groans upon him: I will speak being straitened in the bitterness of my soul.
Mana dvēsele apnikusi dzīvot; savas vaimanas es neaizturēšu, es runāšu savas dvēseles rūgtumā.
2 And I will say to the Lord, Do not teach me to be impious; and therefore have you thus judged me?
Es sacīšu uz Dievu: nepazudini mani, dod man zināt, kāpēc Tu ar mani tiesājies.
3 Is it good before you if I be unrighteous? for you have disowned the work of your hands, and attended to the counsel of the ungodly.
Vai Tev patīk varas darbu darīt, atmest Savas rokas darbu un bezdievīgo padomam dot spožumu;
4 Or do you see as a mortal sees? or will you look as a man sees?
Vai Tev ir miesīgas acis, vai Tu redzi, kā cilvēks redz?
5 Or is your life human, or your years [the years] of a man,
Vai Tavas dienas ir kā cilvēka dienas un Tavi gadi kā kāda vīra dienas,
6 that you have enquired into mine iniquity, and searched out my sins?
Ka Tu manu noziegumu meklē un vaicā pēc maniem grēkiem,
7 For you know that I have not committed iniquity: but who is he that can deliver out of your hands?
Lai gan Tu zini, ka es bezdievīgs neesmu, un ka neviena nav, kas no Tavas rokas izglābj,
8 Your hands have formed me and made me; afterwards you did change [your mind], and strike me.
Tavas rokas mani sataisījušas un darījušas, kāds es viscaur esmu, un tomēr Tu mani aprij.
9 Remember that you have made me [as] clay, and you do turn me again to earth.
Piemini jel, ka Tu mani kā mālu esi taisījis, vai Tu mani atkal darīsi par pīšļiem?
10 Hast you not poured me out like milk, and curdled me like cheese?
Vai Tu mani neesi izlējis kā pienu, un man licis sarikt kā sieram?
11 And you did clothe me with skin and flesh, and frame me with bones and sinews.
Ar ādu un miesu Tu mani esi apģērbis, ar kauliem un dzīslām mani salaidis!
12 And you did bestow upon me life and mercy, and your oversight has preserved my spirit.
Dzīvību un žēlastību Tu man esi devis, un Tavas acis sargāja manu dvēseli.
13 Having these things in yourself, I know that you can do all things; for nothing is impossible with you.
Un to Tu Savā sirdī esi slēpis, es zinu, ka tas Tev prātā stāvēja.
14 And if I should sin, you watch me; and you have not cleared me from iniquity.
Kad es grēkoju, tad Tu to gribēji pieminēt un mani neatlaist no maniem noziegumiem.
15 Or if I should be ungodly, woe is me: and if I should be righteous, I can’t lift myself up, for I am full of dishonor.
Ja es bezdievīgs biju, ak vai, man! Bet ja biju taisns, taču man nebija galvu pacelt, ar lielu kaunu ieraugot savas bēdas.
16 For I am hunted like a lion for slaughter; for again you have changed and are terribly destroying me;
Un ja es galvu paceļu, kā lauva Tu mani gribēji vajāt, un arvien atkal brīnišķi pret mani rādīties,
17 renewing against me my torture: and you have dealt with me in great anger, and you have brought trials upon me.
Pret mani vest Savus lieciniekus citus par citiem un vairot Savu dusmību pret mani, celt pret mani vienu kara spēku pēc otra.
18 Why then did you bring me out of the womb? and why did I not die, and no eye see me,
Kāpēc tad Tu mani esi izvedis no mātes miesām? Kaut es būtu nomiris un neviena acs mani nebūtu redzējusi,
19 and I become as if I had not been? for why was I not carried from the womb to the grave?
Tad es būtu kā kas mūžam nav bijis, no mātes miesām es būtu kapā guldīts.
20 Is not the time of my life short? suffer me to rest a little,
Vai nav īss mans mūžs? Mities jel, atstājies no manis, ka es maķenīt atspirgstos,
21 before I go whence I shall not return, to a land of darkness and gloominess;
Pirms es noeju, un vairs neatgriežos, uz tumsības un nāves ēnas zemi,
22 to a land of perpetual darkness, where there is no light, neither [can any one] see the life of mortals.
Uz zemi, kur bieza tumsība kā pusnakts, kur nāves ēna un nekāda skaidrība, un kur gaisma ir kā tumsība.

< Job 10 >