Psalms 68

1 To the chief Musician, A Psalm [or] Song of David. Let God arise, let his enemies be scattered: let them also that hate him flee before him.

Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim dziedama. Lai Dievs ceļas, ka Viņa ienaidnieki top izklīdināti, un Viņa nīdētāji bēg Viņa priekšā.

2 As smoke is driven away, [so] drive [them] away: as wax melteth before the fire, [so] let the wicked perish at the presence of God.

Izdzen tos, tā kā dūmi top izdzīti; tā kā vasks ugunī top kausēts, tāpat bezdievīgie ies bojā Dieva priekšā.

3 But let the righteous be glad; let them rejoice before God: yea, let them exceedingly rejoice.

Bet taisnie priecāsies un līksmosies Dieva priekšā, un no sirds dibina(dziļuma) priecāsies.

4 Sing unto God, sing praises to his name: extol him that rideth upon the heavens by his name Jah, and rejoice before him.

Dziediet Dievam, dziediet Viņa vārdam, sataisiet ceļu Tam, kas brauc pa tuksnešiem. Viņa vārds ir Kungs, - un līksmojaties Viņa priekšā.

5 A father of the fatherless, and a judge of the widows, [is] God in his holy habitation.

Viņš ir bāriņu tēvs un atraitņu tiesnesis, Viņš ir Dievs Savā svētā dzīvoklī,

6 God setteth the solitary in families: he bringeth out those which are bound with chains: but the rebellious dwell in a dry [land].

Tāds Dievs, kas vientuļiem dod namā dzīvot, kas cietumniekus izved pie labklāšanās; bet atkāpējiem jādzīvo tukšumā.

7 O God, when thou wentest forth before thy people, when thou didst march through the wilderness; (Selah)

Dievs, kad Tu gāji Savu ļaužu priekšā, kad Tu staigāji tuksnesī, (Sela)

8 The earth shook, the heavens also dropped at the presence of God: [even] Sinai itself [was moved] at the presence of God, the God of Israel.

Tad zeme drebēja un debesis pilēja Dieva priekšā, un tas Sinaī, Tā Dieva priekšā, kas ir Israēla Dievs.

9 Thou, O God, didst send a plentiful rain, whereby thou didst confirm thine inheritance, when it was weary.

Tu, Dievs, devi nolīt bagātam lietum; Savu iemantojamo tiesu, kas bija noguruši, Tu spirdzināji,

10 Thy congregation hath dwelt therein: thou, O God, hast prepared of thy goodness for the poor.

Ka Tava draudzīte tur var dzīvot; Tu, Dievs, atspirdzini bēdīgos ar Savu labumu.

11 The Lord gave the word: great [was] the company of those that published [it].

Tas Kungs dod vēsti ar lielu pulku priecas sludinātāju.

12 Kings of armies did flee apace: and she that tarried at home divided the spoil.

Karaspēku ķēniņi bēga, tie bēga, un nama dzīvotāja izdalīja laupījumu.

13 Though ye have lien among the pots, [yet shall ye be as] the wings of a dove covered with silver, and her feathers with yellow gold.

Kad lēģerī esat apmetušies, tad jūs spīdiet kā baložu spārni ar sudrabu apklāti, un kam ir spalvas kā zaļgans zelts.

14 When the Almighty scattered kings in it, it was [white] as snow in Salmon.

Kad tas Visuvarenais tur ķēniņus izkaisa, tad ir balts kā sniegs uz Zalmona.

15 The hill of God [is as] the hill of Bashan; an high hill [as] the hill of Bashan.

Dieva kalns ir Basanas kalns, kalns ar daudz virsotnēm ir Basanas kalns.

16 Why leap ye, ye high hills? [this is] the hill [which] God desireth to dwell in; yea, the LORD will dwell [in it] for ever.

Kāpēc jūs apskaužat, jūs augstie kalni to kalnu, kur Dievam patīk mājot? Tiešām, Tas Kungs tur dzīvos mūžam.

17 The chariots of God [are] twenty thousand, [even] thousands of angels: the Lord [is] among them, [as in] Sinai, in the holy [place].

Dieva ratu ir daudz tūkstošu tūkstoši, Tas Kungs ir viņu vidū, tā kā uz Sinaī Savā svētumā.

18 Thou hast ascended on high, thou hast led captivity captive: thou hast received gifts for men; yea, [for] the rebellious also, that the LORD God might dwell [among them].

Tu esi uzkāpis augstībā, cietumu Tu esi vedis cietumā, par dāvanām Tu esi dabūjis cilvēkus, arī atkāpējus, ka tie dzīvo, ak Kungs Dievs.

19 Blessed [be] the Lord, [who] daily loadeth us [with benefits, even] the God of our salvation. (Selah)

Slavēts lai ir Tas Kungs, ikdienas Viņš nes mūsu nastu; Dievs ir mūsu pestīšana. (Sela)

20 [He that is] our God [is] the God of salvation; and unto GOD the Lord [belong] the issues from death.

Dievs mums ir Dievs, kas pilnīgi izpestī, un pie Tā Kunga Dieva ir izvešana no nāves.

21 But God shall wound the head of his enemies, [and] the hairy scalp of such an one as goeth on still in his trespasses.

Tiešām, Dievs sadauzīs pieri Saviem ienaidniekiem, un matu pilno galvu tiem, kas staigā savos noziegumos.

22 The Lord said, I will bring again from Bashan, I will bring [my people] again from the depths of the sea:

Tas Kungs saka, Es atvedīšu, Es atvedīšu atkal no Basanas, Es atvedīšu atkal no jūras dziļumiem.

23 That thy foot may be dipped in the blood of [thine] enemies, [and] the tongue of thy dogs in the same.

Tādēļ tu mērksi savu kāju ienaidnieku asinīs, un tavi suņi tās laizīs.

24 They have seen thy goings, O God; [even] the goings of my God, my King, in the sanctuary.

Tavi gājumi, ak Dievs, top redzēti, mana stiprā Dieva, mana ķēniņa, gājumi svētā vietā.

25 The singers went before, the players on instruments [followed] after; among [them were] the damsels playing with timbrels.

Dziedātāji iet papriekš, spēlētāji pakaļ bungotāju meitu starpā.

26 Bless ye God in the congregations, [even] the Lord, from the fountain of Israel.

Teiciet Dievu, To Kungu, draudzes sapulcē, jūs, kas no Israēla avota.

27 There [is] little Benjamin [with] their ruler, the princes of Judah [and] their council, the princes of Zebulun, [and] the princes of Naphtali.

Tur pār tiem valda mazais Benjamins, Jūda lielkungi ar saviem pulkiem, Zebulona lielkungi, Naftalus lielkungi.

28 Thy God hath commanded thy strength: strengthen, O God, that which thou hast wrought for us.

Tavs Dievs ir pavēlējis tavai valstij būt stiprai; stiprini, ak Dievs, ko Tu mums par labu esi darījis.

29 Because of thy temple at Jerusalem shall kings bring presents unto thee.

Tava nama dēļ Jeruzālemē ķēniņi Tev atnesīs dāvanas.

30 Rebuke the company of spearmen, the multitude of the bulls, with the calves of the people, [till every one] submit himself with pieces of silver: scatter thou the people [that] delight in war.

Rāj to zvēru niedrēs, to vēršu pulku ar tautu teļiem, lai tie zemē metās ar sudraba gabaliem. Viņš izklīdina tautas, kam tīk karot.

31 Princes shall come out of Egypt; Ethiopia shall soon stretch out her hands unto God.

Lieli kungi nāks no Ēģiptes, Moru zeme steigsies, izstiept savas rokas uz Dievu.

32 Sing unto God, ye kingdoms of the earth; O sing praises unto the Lord; (Selah)

Jūs pasaules valstis, dziediet Dievam, dziediet Tam Kungam, (Sela)

33 To him that rideth upon the heavens of heavens, [which were] of old; lo, he doth send out his voice, [and that] a mighty voice.

Tam, kas brauc pa debesu debesīm, kas no iesākuma. Redzi, Viņš dos Savam pērkonam spēcīgu skaņu.

34 Ascribe ye strength unto God: his excellency [is] over Israel, and his strength [is] in the clouds.

Dodiet Dievam godu! Viņa augstība ir pār Israēli, un Viņa spēks pār augstiem padebešiem.

35 O God, [thou art] terrible out of thy holy places: the God of Israel [is] he that giveth strength and power unto [his] people. Blessed [be] God.

Dievs, Tu esi bijājams no Savas svētās vietas, Tu stiprais Israēla Dievs. Viņš dod tiem ļaudīm stiprumu un spēku, - slavēts lai ir Dievs!