Psalms 22
1 To the chief Musician upon Aijeleth Shahar, A Psalm of David. My God, my God, why hast thou forsaken me? [why art thou so] far from helping me, [and from] the words of my roaring?
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim pēc: „rīta blāzmas stirna“. Mans Dievs! Mans Dievs! Kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tālu no manas palīdzības, no manas kaukšanas vārdiem.
2 O my God, I cry in the daytime, but thou hearest not; and in the night season, and am not silent.
Mans Dievs, es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un nakti es arī klusu neciešu.
3 But thou [art] holy, [O thou] that inhabitest the praises of Israel.
Bet Tu esi svēts, dzīvodams starp Israēla slavas dziesmām.
4 Our fathers trusted in thee: they trusted, and thou didst deliver them.
Uz Tevi mūsu tēvi cerējuši, tie ir cerējuši, un Tu tos esi izglābis.
5 They cried unto thee, and were delivered: they trusted in thee, and were not confounded.
Uz Tevi tie saukuši un ir izpestīti, tie cerējuši uz Tevi un nav palikuši kaunā.
6 But I [am] a worm, and no man; a reproach of men, and despised of the people.
Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiekls un ļaužu nicināts.
7 All they that see me laugh me to scorn: they shoot out the lip, they shake the head, [saying],
Visi, kas mani redz, mani apmēda, atplēš lūpas un krata galvu sacīdami:
8 He trusted on the LORD [that] he would deliver him: let him deliver him, seeing he delighted in him.
Viņš to Tam Kungam sūdzējis; lai Tas viņu izrauj un viņu izglābj, ja Tam pie viņa ir labs prāts.
9 But thou [art] he that took me out of the womb: thou didst make me hope [when I was] upon my mother’s breasts.
Tomēr Tu tas esi, kas mani izvedis no mātes miesām; Tu man licis paļauties uz Tevi no mātes krūtīm.
10 I was cast upon thee from the womb: thou [art] my God from my mother’s belly.
Uz Tevi es esmu mests no mātes klēpja, no mātes miesām Tu esi mans Dievs.
11 Be not far from me; for trouble [is] near; for [there is] none to help.
Neesi tālu no manis, jo bailība ir tuvu, jo palīga nav.
12 Many bulls have compassed me: strong [bulls] of Bashan have beset me round.
Lieli vērši mani apstājuši, trekni buļļi ap mani apmetušies.
13 They gaped upon me [with] their mouths, [as] a ravening and a roaring lion.
Tie atplēš savu rīkli pret mani kā lauva, plezdams un rūkdams.
14 I am poured out like water, and all my bones are out of joint: my heart is like wax; it is melted in the midst of my bowels.
Es esmu izgāzts kā ūdens, visi mani kauli ir izlauzti, mana sirds ir manās miesās kā izkausēts vasks.
15 My strength is dried up like a potsherd; and my tongue cleaveth to my jaws; and thou hast brought me into the dust of death.
Mans spēks ir izkaltis kā poda gabals, un mana mēle līp pie mana zoda, un Tu mani nolieci nāves pīšļos,
16 For dogs have compassed me: the assembly of the wicked have inclosed me: they pierced my hands and my feet.
Jo suņi mani apstājuši, un ļaundarītāju bars ap mani ir apmeties, tie manas rokas un manas kājas ir izurbuši.
17 I may tell all my bones: they look [and] stare upon me.
Es visus savus kaulus varu skaitīt, bet viņi skatās un lūko uz mani ar prieku.
18 They part my garments among them, and cast lots upon my vesture.
Tie dala manas drēbes savā starpā un met kauliņus par manu apģērbu.
19 But be not thou far from me, O LORD: O my strength, haste thee to help me.
Bet Tu, ak Kungs, neesi tālu, mans stiprums, steidzies man palīgā.
20 Deliver my soul from the sword; my darling from the power of the dog.
Izglāb manu dvēseli no zobena, manu vientuli no suņu varas.
21 Save me from the lion’s mouth: for thou hast heard me from the horns of the unicorns.
Izpestī mani no lauvas rīkles un paklausi mani no vēršu ragiem.
22 I will declare thy name unto my brethren: in the midst of the congregation will I praise thee.
Es sludināšu Tavu vārdu saviem brāļiem, es Tevi slavēšu draudzes vidū.
23 Ye that fear the LORD, praise him; all ye the seed of Jacob, glorify him; and fear him, all ye the seed of Israel.
Slavējiet To Kungu, jūs, kas Viņu bīstaties, viss Jēkaba dzimums lai Viņu godā, un bīstaties, viss Israēla dzimums.
24 For he hath not despised nor abhorred the affliction of the afflicted; neither hath he hid his face from him; but when he cried unto him, he heard.
Jo Viņš nav nicinājis nedz apsmējis bēdīga bēdas, nedz no tā apslēpis Savu vaigu, un kad tas Viņu piesauca, tad Viņš paklausīja.
25 My praise [shall be] of thee in the great congregation: I will pay my vows before them that fear him.
No Tevis es dziedāšu tai lielā draudzē, es maksāšu savus solījumus to priekšā, kas Viņu bīstas.
26 The meek shall eat and be satisfied: they shall praise the LORD that seek him: your heart shall live for ever.
Tie bēdīgie ēdīs un būs paēduši, un kas To Kungu meklē, Viņu slavēs; jūsu sirds dzīvos mūžīgi.
27 All the ends of the world shall remember and turn unto the LORD: and all the kindreds of the nations shall worship before thee.
Visi zemes gali to pieminēs un atgriezīsies pie Tā Kunga, un visas pagānu tautas klanīsies Viņa priekšā.
28 For the kingdom [is] the LORD’s: and he [is] the governor among the nations.
Jo Tam Kungam pieder tā valstība, un Viņš valda pār tām tautām.
29 All [they that be] fat upon earth shall eat and worship: all they that go down to the dust shall bow before him: and none can keep alive his own soul.
Visi treknie virs zemes ēdīs un pielūgs, visi, kas pīšļos guļ, klanīsies Viņa priekšā, arī tie, kas nevarēja uzturēt savu dzīvību.
30 A seed shall serve him; it shall be accounted to the Lord for a generation.
Viņam būs dzimums, kas Viņam kalpos, par To Kungu sludinās līdz radu radiem;
31 They shall come, and shall declare his righteousness unto a people that shall be born, that he hath done [this].
Nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.
