Luke 21
1 And he looked up, and saw the rich men casting their gifts into the treasury.
Un Savas acis pacēlis, Viņš redzēja bagātos savas dāvanas metam Dieva šķirstā.
2 And he saw also a certain poor widow casting in thither two mites.
Un Viņš arī redzēja, ka viena nabaga atraitne divas artavas iemeta tur iekšā,
3 And he said, Of a truth I say unto you, that this poor widow hath cast in more than they all:
Un sacīja: “Es jums tiešām saku, ka šī nabaga atraitne vairāk ir iemetusi, nekā visi.
4 For all these have of their abundance cast in unto the offerings of God: but she of her penury hath cast in all the living that she had.
Jo šie visi no savas bagātības ir iemetuši pie tām Dieva dāvanām, bet šī no savas nabadzības ir iemetusi visu savu padomu, cik viņai bija.”
5 And as some spake of the temple, how it was adorned with goodly stones and gifts, he said,
Un kādiem par Dieva namu runājot, ka tas esot izgreznots ar dārgiem akmeņiem un jaukām uzkārtām dāvanām, Viņš sacīja:
6 [As for] these things which ye behold, the days will come, in the which there shall not be left one stone upon another, that shall not be thrown down.
“Laiks nāks, kad no tā, ko jūs redzat, ne akmens uz akmens netaps pamests, ko nenolauzīs.”
7 And they asked him, saying, Master, but when shall these things be? and what sign [ will there be] when these things shall come to pass?
Un tie Viņam vaicāja sacīdami: “Mācītāj, kad tad tas būs? Un kāda tā zīme, kad šīs lietas notiks?”
8 And he said, Take heed that ye be not deceived: for many shall come in my name, saying, I am [Christ]; and the time draweth near: go ye not therefore after them.
Bet Viņš sacīja: “Pielūkojiet, ka jūs netopat pievilti. Jo daudzi nāks Manā Vārdā sacīdami: es tas esmu, un tas laiks ir tuvu klāt nācis. Tad nu neejat viņiem pakaļ,
9 But when ye shall hear of wars and commotions, be not terrified: for these things must first come to pass; but the end [is] not by and by.
Bet kad jūs dzirdēsiet karus un dumpjus, tad neiztrūcinājaties, jo šim visam būs papriekš notikt, bet tūdaļ vēl nav tas gals.”
10 Then said he unto them, Nation shall rise against nation, and kingdom against kingdom:
Tad Viņš uz tiem sacīja: “Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti.
11 And great earthquakes shall be in divers places, and famines, and pestilences; and fearful sights and great signs shall there be from heaven.
Un lielas zemes trīcēšanas būs dažās vietās un bada laiki un mēri arī bailīgas lietas un lielas zīmes no debesīm notiks.
12 But before all these, they shall lay their hands on you, and persecute [you], delivering [you] up to the synagogues, and into prisons, being brought before kings and rulers for my name’s sake.
Bet pirms viss tas notiks, tie savas rokas jums pieliks un jūs vajās un nodos baznīcās un cietumos, un jūs vedīs priekš ķēniņiem un valdniekiem Mana Vārda dēļ.
13 And it shall turn to you for a testimony.
Bet tas notiks jums par liecību.
14 Settle [it] therefore in your hearts, not to meditate before what ye shall answer:
Tad nu apņematies savās sirdīs, nerūpēties iepriekš, kā jūs aizbildināsities.
15 For I will give you a mouth and wisdom, which all your adversaries shall not be able to gainsay nor resist.
Jo Es jums došu muti un gudrību, kam nevarēs pretī runāt nedz pretī stāvēt neviens no tiem, kas pret jums ceļas.
16 And ye shall be betrayed both by parents, and brethren, and kinsfolks, and friends; and [some] of you shall they cause to be put to death.
Bet jūs tapsiet nodoti arī no vecākiem un brāļiem un radiem un draugiem. Un tie citus no jums nonāvēs.
17 And ye shall be hated of all [men] for my name’s sake.
Un jūs būsiet ienīdēti no visiem Mana Vārda dēļ
18 But there shall not an hair of your head perish.
Un tomēr ne matam no jūsu galvas nebūs zust.
19 In your patience possess ye your souls.
Caur savu pacietību izglābsiet savas dvēseles.
20 And when ye shall see Jerusalem compassed with armies, then know that the desolation thereof is nigh.
Bet kad jūs redzēsiet Jeruzālemi visapkārt apstātu no karaspēka, tad zināt, ka viņas izpostīšana ir tuvu klāt.
21 Then let them which are in Judæa flee to the mountains; and let them which are in the midst of it depart out; and let not them that are in the countries enter thereinto.
Tad lai bēg kalnos, kas ir Jūdu zemē, un lai steidzās projām, kas ir viņas vidū; un tie, kas uz laukiem, lai neiet tur iekšā.
22 For these be the days of vengeance, that all things which are written may be fulfilled.
Jo šīs ir tās atriebšanas dienas, lai viss top piepildīts, kas ir rakstīts.
23 But woe unto them that are with child, and to them that give suck, in those days! for there shall be great distress in the land, and wrath upon this people.
Bet, ak vai, tām grūtām un zīdītājām tanīs dienās, jo tur būs lielas bēdas virs zemes un dusmas par šo tautu.
24 And they shall fall by the edge of the sword, and shall be led away captive into all nations: and Jerusalem shall be trodden down of the Gentiles, until the times of the Gentiles be fulfilled.
Un tie kritīs caur zobena asmeni un gūstīti taps novesti pie visām tautām, un Jeruzāleme taps samīdīta no pagāniem, tiekams pagānu laiki būs piepildīti.
25 And there shall be signs in the sun, and in the moon, and in the stars; and upon the earth distress of nations, with perplexity; the sea and the waves roaring;
Un zīmes notiks pie saules, pie mēneša un pie zvaigznēm, un virs zemes tiem ļaudīm būs bail, un tie būs pārbijušies, un jūra un ūdens viļņi kauks.
26 Men’s hearts failing them for fear, and for looking after those things which are coming on the earth: for the powers of heaven shall be shaken.
Un cilvēki nīcin iznīks no bailības, gaidīdami tās lietas, kas nāks virs zemes, jo debess stiprumi kustināsies.
27 And then shall they see the Son of man coming in a cloud with power and great glory.
Un tad tie redzēs To Cilvēka Dēlu padebesī nākam ar lielu spēku un godu.
28 And when these things begin to come to pass, then look up, and lift up your heads; for your redemption draweth nigh.
Bet kad tas iesāks notikt, tad savas galvas paceldami skatāties uz augšu, tāpēc ka jūsu pestīšana jo tuvu nāk.”
29 And he spake to them a parable; Behold the fig tree, and all the trees;
Un Viņš tiem sacīja vienu līdzību: “Uzlūkojiet vīģes koku un visus kokus!
30 When they now shoot forth, ye see and know of your own selves that summer is now nigh at hand.
Tūdaļ kad tie izplaukst, tad jūs to redzēdami paši nomaniet, ka vasara jau tuvu.
31 So likewise ye, when ye see these things come to pass, know ye that the kingdom of God is nigh at hand.
Tā tad arī, redzēdami šo visu notiekam, ziniet, ka Dieva valstība tuvu.
32 Verily I say unto you, This generation shall not pass away, till all be fulfilled.
Patiesi, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss tas būs noticis.
33 Heaven and earth shall pass away: but my words shall not pass away.
Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.
34 And take heed to yourselves, lest at any time your hearts be overcharged with surfeiting, and drunkenness, and cares of this life, and [so] that day come upon you unawares.
Bet sargājaties, ka jūsu sirdis nekļūst apgrūtinātas ar lieku ēšanu un ar zūdīšanos pēc uztura, un ka šī diena piepeši jums neuzbrūk.
35 For as a snare shall it come on all them that dwell on the face of the whole earth.
Jo viņa nāks, kā kāds slazda valgs pār visiem, kas dzīvo pa visu zemes virsu.
36 Watch ye therefore, and pray always, that ye may be accounted worthy to escape all these things that shall come to pass, and to stand before the Son of man.
Tāpēc esiet modrīgi allažiņ un lūdziet, lai varat šim visam izbēgt, kas notiks, un pastāvēt Tā Cilvēka Dēla priekšā.”
37 And in the day time he was teaching in the temple; and at night he went out, and abode in the mount that is called [the mount] of Olives.
Un Viņš pa tām dienām bija Dieva namā mācīdams; un pa tām naktīm Viņš izgāja un palika tai kalnā, kas top saukts Eļļas kalns.
38 And all the people came early in the morning to him in the temple, for to hear him.
Un visi ļaudis nāca agri no rīta pie Viņa Dieva namā, Viņu klausīties.
