Zechariah 2
1 I lift vp mine eyes againe and looked, and behold, a man with a measuring line in his hand.
Es atkal pacēlu savas acis un skatījos, un redzi, tur bija vīrs, un viņa rokā mēra aukla.
2 Then saide I, Whither goest thou? And he saide vnto me, To measure Ierusalem, that I may see what is the breadth thereof, and what is the length thereof.
Un es sacīju: kurp iedams? Un viņš sacīja uz mani: Jeruzālemi mērot un lūkot, kāds viņas platums un kāds viņas garums.
3 And beholde, the Angel that talked with me, went foorth: and another Angel went out to meete him,
Un redzi, tas eņģelis, kas ar mani runāja, izgāja ārā. Un viens cits eņģelis tam nāca pretī.
4 And saide vnto him, Runne, speake to this yong man, and say, Ierusalem shalbe inhabited without walles, for the multitude of men and cattell therein.
Un viņš uz to sacīja: teci, runā uz šo jaunekli un saki: Jeruzālemē dzīvos bez mūriem aiz liela cilvēku un lopu pulka viņas vidu.
5 For I, saith the Lord, will be vnto her a wall of fire round about, and wil be the glory in the middes of her.
Un Es, saka Tas Kungs, viņai būšu par degošu mūri visapkārt, un Es būšu par godību viņas vidū.
6 Ho, ho, come forth, and flee from the land of the North, saith the Lord: for I haue scattered you into the foure winds of the heauen, saith ye Lord.
Vai, vai, bēdziet jel no ziemeļa zemes! saka Tas Kungs; jo Es jūs izpletīšu uz tiem četriem debess vējiem, saka Tas Kungs.
7 Saue thy selfe, O Zion, that dwellest with the daughter of Babel.
Vai, Ciāna, glābies, tu, kas dzīvo pie Bābeles meitas.
8 For thus saith the Lord of hostes, After this glory hath hee sent me vnto the nations, which spoyled you: for he that toucheth you, toucheth the apple of his eye.
Jo tā saka Tas Kungs Cebaot: pēc godības Viņš mani sūtījis pie tiem pagāniem, kas jūs aplaupījuši; jo kas jūs aizskar, tas aizskar Viņa acs raugu.
9 For beholde, I will lift vp mine hand vpon them: and they shalbe a spoyle to those that serued them, and ye shall knowe, that the Lord of hostes hath sent me.
Jo redzi, Es cilāšu Savu roku pār tiem; tie būs par laupījumu saviem kalpiem; tā jūs samanīsiet, ka Tas Kungs Cebaot mani sūtījis.
10 Reioyce, and be glad, O daughter Zion: for loe, I come, and will dwell in the middes of thee, saith the Lord.
Gavilē un priecājies, Ciānas meita, jo redzi, Es nāku un dzīvošu tavā vidū, saka Tas Kungs;
11 And many nations shall be ioyned to the Lord in that day, and shalbe my people: and I will dwell in the middes of thee, and thou shalt knowe that the Lord of hostes hath sent me vnto thee.
Un daudz pagāni tai dienā piebiedrosies Tam Kungam, un tie Man būs par ļaudīm, un Es dzīvošu tavā vidū, un tu samanīsi, ka Tas Kungs Cebaot mani pie tevis sūtījis.
12 And the Lord shall inherite Iudah his portion in the holy lande, and shall chuse Ierusalem againe.
Tad Tas Kungs iemantos Jūdu par Savu tiesu tai svētā zemē un izredzēs atkal Jeruzālemi.
13 Let all flesh be still before the Lord: for he is raised vp out of his holy place.
Ciet klusu, visa miesa, Tā Kunga priekšā! Jo Viņš ir uzcēlies no Savas svētās vietas.
