Psalms 144

1 A Psalme of David. Blessed be the Lord my strength, which teacheth mine hands to fight, and my fingers to battell.

Dāvida dziesma. Slavēts lai ir Tas Kungs, mans patvērums, kas manām rokām māca kauties, un maniem pirkstiem karot,

2 He is my goodnes and my fortresse, my towre and my deliuerer, my shield, and in him I trust, which subdueth my people vnder me.

Mans žēlotājs un mana stiprā pils, mans patvērums un mans izglābējs, manas priekšturamās bruņas, uz ko es paļaujos, kas manus ļaudis man dara paklausīgus.

3 Lord, what is man that thou regardest him! or the sonne of man that thou thinkest vpon him!

Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Un cilvēka bērns, ka Tu viņu lieci vērā?

4 Man is like to vanitie: his dayes are like a shadow, that vanisheth.

Cilvēks ir kā dvaša, viņa laiks ir kā ēna, kas aiziet.

5 Bow thine heauens, O Lord, and come downe: touch the mountaines and they shall smoke.

Kungs, nolaid Savas debesis un kāp zemē, aizskar kalnus, ka tie kūp.

6 Cast forth the lightning and scatter them: shoote out thine arrowes, and consume them.

Met zibeņus un izkaisi tos, šaudi Savas bultas un izbiedē tos.

7 Send thine hand from aboue: deliuer me, and take me out of the great waters, and from the hand of strangers,

Izstiep Savas rokas no augstības, atpestī mani un izglāb mani no lieliem ūdeņiem, no svešinieku rokas!

8 Whose mouth talketh vanitie, and their right hand is a right hand of falsehood.

Viņu mute runā melus, un viņu labā roka ir viltus roka.

9 I wil sing a new song vnto thee, O God, and sing vnto thee vpon a viole, and an instrument of ten strings.

Ak Dievs, es Tev dziedāšu jaunu dziesmu, es Tev dziedāšu ar desmit stīgu koklēm.

10 It is he that giueth deliuerance vnto Kings, and rescueth Dauid his seruant from the hurtfull sworde.

Tu ķēniņiem dod pestīšanu, un izglābi Savu kalpu Dāvidu no nikna zobena.

11 Rescue me, and deliuer me from the hand of strangers, whose mouth talketh vanitie, and their right hand is a right hand of falshood:

Izglābi mani un atpestī mani no svešinieku rokas, kas ar savu muti melus runā, un viņu labā roka ir viltus roka;

12 That our sonnes may be as the plantes growing vp in their youth, and our daughters as the corner stones, grauen after the similitude of a palace:

Ka mūsu dēli uzaug savā jaunībā kā stādi, mūsu meitas kā izcirsti stūra pīlāri pils namos.

13 That our corners may be full, and abounding with diuers sorts, and that our sheepe may bring forth thousands and ten thousand in our streetes:

Ka mūsu klētis ir pilnas un izdod visādu mantu, ka mūsu ganāmie pulki pa tūkstošiem vedās un pa simts tūkstošiem mūsu laidaros;

14 That our oxen may be strong to labour: that there be none inuasion, nor going out, nor no crying in our streetes.

Ka mūsu liellopi augļojās, un ka postīšanas, laupīšanas, vaidēšanas nav pa mūsu ielām.

15 Blessed are the people, that be so, yea, blessed are the people, whose God is the Lord.

Svētīga tā tauta, kam tā klājās, svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu.