Psalms 102
1 A prayer of the afflicted, when he shall be in distresse, and pour forth his meditation before the Lord. O Lord, heare my prayer, and let my crye come vnto thee.
Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
2 Hide not thy face from me in the time of my trouble: incline thine eares vnto me: when I call, make haste to heare me.
Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
3 For my dayes are consumed like smoke, and my bones are burnt like an herthe.
Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
4 Mine heart is smitten and withereth like grasse, because I forgate to eate my bread.
Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
5 For the voyce of my groning my bones doe cleaue to my skinne.
Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
6 I am like a pelicane of the wildernesse: I am like an owle of the deserts.
Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
7 I watch and am as a sparrowe alone vpon the house top.
Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
8 Mine enemies reuile me dayly, and they that rage against me, haue sworne against me.
Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
9 Surely I haue eaten asshes as bread, and mingled my drinke with weeping,
Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
10 Because of thine indignation and thy wrath: for thou hast heaued me vp, and cast me downe.
Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
11 My dayes are like a shadowe that fadeth, and I am withered like grasse.
Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
12 But thou, O Lord, doest remaine for euer, and thy remembrance from generation to generation.
Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
13 Thou wilt arise and haue mercy vpon Zion: for the time to haue mercie thereon, for the appointed time is come.
Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
14 For thy seruants delite in the stones thereof, and haue pitie on the dust thereof.
Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
15 Then the heathen shall feare the Name of the Lord, and all the Kings of the earth thy glory,
Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
16 When the Lord shall build vp Zion, and shall appeare in his glory,
Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
17 And shall turne vnto the prayer of the desolate, and not despise their prayer.
Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
18 This shall be written for the generation to come: and the people, which shalbe created, shall prayse the Lord.
Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
19 For he hath looked downe from the height of his Sanctuarie: out of the heauen did the Lord beholde the earth,
Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
20 That he might heare the mourning of the prisoner, and deliuer the children of death:
Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
21 That they may declare the Name of the Lord in Zion, and his prayse in Ierusalem,
Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
22 When the people shalbe gathered together, and the kingdomes to serue the Lord.
Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
23 He abated my strength in the way, and shortened my dayes.
Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
24 And I sayd, O my God, take me not away in the middes of my dayes: thy yeeres endure from generation to generation.
Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
25 Thou hast aforetime layde the foundation of the earth, and the heauens are the worke of thine hands.
Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
26 They shall perish, but thou shalt endure: euen they all shall waxe olde as doeth a garment: as a vesture shalt thou change them, and they shall be changed.
Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
27 But thou art the same, and thy yeeres shall not fayle.
Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
28 The children of thy seruants shall continue, and their seede shall stand fast in thy sight.
Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
