Proverbs 9
1 Wisedome hath built her house, and hewen out her seuen pillars.
Dieva gudrība ir uztaisījusi savu namu, viņa uzcirtusi savus septiņus pīlārus;
2 She hath killed her vitailes, drawen her wine, and prepared her table.
Viņa nokāvusi savus kaujamos, jaukusi savu vīnu, ir jau klājusi savu galdu;
3 She hath sent forth her maydens and cryeth vpon the highest places of the citie, saying,
Viņa izsūtījusi savas kalpones; viņa sauc no pilsētas augstākām vietām:
4 Who so is simple, let him come hither, and to him that is destitute of wisedome, she sayth,
„Kas nejēga, lai griežas šurp!“kas neprātīgs, uz to viņa saka:
5 Come, and eate of my meate, and drinke of the wine that I haue drawen.
„Nāciet, ēdiet no manas maizes, un dzeriet no vīna, ko esmu jaukusi.
6 Forsake your way, ye foolish, and ye shall liue: and walke in the way of vnderstanding.
Atstājiet nejēdzību, tad dzīvosiet, un staigājiet pa atzīšanas ceļu!“
7 He that reproueth a scorner, purchaseth to himselfe shame: and he that rebuketh the wicked, getteth himselfe a blot.
Kas smējēju pamāca, tas dabūs kaunu, un kas bezdievīgo pārmāca, apsmieklu.
8 Rebuke not a scorner, least he hate thee: but rebuke a wise man, and he will loue thee.
Nepamāci smējēju, ka viņš tevi neienīst; pamāci prātīgo, tas tevi mīlēs.
9 Giue admonition to the wise, and he will be the wiser: teache a righteous man, and he will increase in learning.
Dod prātīgam, tad viņš tiks jo prātīgs, māci taisnu, tad viņš pieaugs mācībā.
10 The beginning of wisedome is the feare of the Lord, and the knowledge of holy things, is vnderstanding.
Tā Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.
11 For thy dayes shalbe multiplied by me, and the yeeres of thy life shalbe augmented.
Jo caur mani taps daudz tavu dienu un vairosies tev dzīvības gadi.
12 If thou be wise, thou shalt be wise for thy selfe, and if thou be a scorner, thou alone shalt suffer.
Ja tu gudrs, tad tu sev gudrs; ja tu smējējs, tad tu viens pats to nesīsi.
13 A foolish woman is troublesome: she is ignorant, and knoweth nothing.
Nejēdzība ir sieva tītīga, ģeķīga, kas neatjēdz nenieka
14 But she sitteth at the doore of her house on a seate in the hie places of the citie,
Tā sēž sava nama durvīs uz goda krēsla pilsētas augstās vietās,
15 To call them that passe by the way, that go right on their way, saying,
Aicināt tos, kas iet garām pa ceļu, kas staigā savās taisnās tekās.
16 Who so is simple, let him come hither, and to him that is destitute of wisedome, shee sayth also,
Kas nejēga, lai griežas šurp! Un kas neprātīgs, uz to viņa saka:
17 Stollen waters are sweete, and hid bread is pleasant.
„Zagts ūdens ir salds, un slēpta maize garda!“
