Proverbs 27
1 Boast not thy selfe of to morowe: for thou knowest not what a day may bring forth.
Nelielies ar rītdienu; jo tu nezini, ko diena atnesīs.
2 Let another man prayse thee, and not thine owne mouth: a stranger, and not thine owne lips.
Lai cits tevi slavē un ne paša mute, svešs un ne paša lūpas.
3 A stone is heauie, and the sand weightie: but a fooles wrath is heauier then them both.
Akmens ir grūts un smiltis smagas, bet ģeķa sēras sūrākas nekā abi.
4 Anger is cruell, and wrath is raging: but who can stand before enuie?
Nežēlība ir briesmīga lieta un bardzība ir kā plūdi; bet priekš skaudības, kas tur pastāvēs!
5 Open rebuke is better then secret loue.
Labāki skaidri pārmācīt, nekā mīlestība, ko nedabū redzēt.
6 The wounds of a louer are faithful, and the kisses of an enemie are pleasant.
Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet viltīga ir nīdētāja skūpstīšana.
7 The person that is full, despiseth an hony combe: but vnto the hungry soule euery bitter thing is sweete.
Paēdis arī tīru medu min pa kājām, bet izsalkušam ikviens rūgtums ir salds.
8 As a bird that wandreth from her nest, so is a man that wandreth from his owne place.
Kā putns, kas savu ligzdu atstājis, tāds ir cilvēks, no dzimtenes aizgājis.
9 As oyntment and perfume reioyce the heart, so doeth the sweetenes of a mans friend by hearty counsell.
Eļļa un kvēpināšana iepriecina sirdi; tāds mīlīgs ir draugs, kas padomu dod no sirds.
10 Thine owne friend and thy fathers friend forsake thou not: neither enter into thy brothers house in the day of thy calamitie: for better is a neighbour that is neere, then a brother farre off.
Neatstāj savu draugu, nedz sava tēva draugu, un savā bēdu laikā neej sava brāļa namā; labāks ir kaimiņš tuvumā, nekā brālis tālumā.
11 My sonne, be wise, and reioyce mine heart, that I may answere him that reprocheth me.
Esi gudrs, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un es varēšu atbildēt saviem nievātājiem.
12 A prudent man seeth the plague, and hideth himselfe: but the foolish goe on still, and are punished.
Gudrais paredz nelaimi un paglābjās; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
13 Take his garment that is surety for a stranger, and a pledge of him for the stranger.
„Atņem tam drēbi; jo viņš priekš sveša galvojis, un tā nezināmā vietā ķīlā to.“
14 He that prayseth his friend with a loude voyce, rising earely in the morning, it shall be counted to him as a curse.
Ja arī cilvēks no paša rīta skaņā balsī savu tuvāko svētī, to viņam tomēr var pārgriezt par lāstiem.
15 A continual dropping in the day of raine, and a contentious woman are alike.
Bez gala pil, kad lietus līst, un rējēja sieva tāda pat.
16 He that hideth her, hideth the winde, and she is as ye oyle in his right hand, that vttereth it selfe.
Kas tādu grib valdīt, tas valda vēju un tur eļļu savā rokā.
17 Yron sharpeneth yron, so doeth man sharpen the face of his friend.
Dzelzs trinās pie dzelzs un cilvēks trinās pie cilvēka.
18 He that keepeth the fig tree, shall eate the fruite thereof: so he that waiteth vpon his master, shall come to honour.
Kas vīģes koku kopj, ēdīs viņa augļus, un kas par savu kungu gādā, taps godā.
19 As in water face answereth to face, so the heart of man to man.
Kā vaigam vaigs atspīd ūdenī, tā cilvēka sirds cilvēkam.
20 The graue and destruction can neuer be full, so the eyes of man can neuer be satisfied. (Sheol h7585)
Elle un bezdibenis nav pildāmi, tāpat cilvēka acis nav pildāmas. (Sheol h7585)
21 As is the fining pot for siluer and the fornace for golde, so is euery man according to his dignitie.
Kausējams katls sudrabam, ceplis zeltam, un vīrs pēc savas slavas.
22 Though thou shouldest bray a foole in a morter among wheate brayed with a pestell, yet will not his foolishnes depart from him.
Ja tu ģeķi piestā ar piestalu putraimos sagrūstu, ģeķība no viņa neatstāsies.
23 Be diligent to know ye state of thy flocke, and take heede to the heardes.
Liec labi ziņā savus sīkos lopus un ņem vērā savus ganāmos,
24 For riches remaine not alway, nor the crowne from generation to generation.
Jo mantas nepaliek mūžīgi, nedz ķēniņa kronis uz radu radiem.
25 The hey discouereth it selfe, and the grasse appeareth, and the herbes of the mountaines are gathered.
(Bet) kad siens nopļauts, un jauns zaļums nācis, un zāles uz kalniem salasītas,
26 The lambes are for thy clothing, and the goates are the price of the fielde.
Tad tev jēri būs apģērbam, un āži par tīruma maksu,
27 And let the milke of the goates be sufficient for thy foode, for the foode of thy familie, and for the sustenance of thy maydes.
Un kazu piena būs diezgan tev un tavam namam par barību un par uzturu tavām kalponēm.
