Proverbs 23
1 When thou sittest to eate with a ruler, consider diligently what is before thee,
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
2 And put the knife to thy throte, if thou be a man giuen to the appetite.
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
3 Be not desirous of his deintie meates: for it is a deceiuable meate.
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
4 Trauaile not too much to be rich: but cease from thy wisdome.
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5 Wilt thou cast thine eyes vpon it, which is nothing? for riches taketh her to her wings, as an eagle, and flyeth into the heauen.
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
6 Eate thou not the bread of him that hath an euil eye, neither desire his deintie meates.
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7 For as though he thought it in his heart, so will hee say vnto thee, Eate and drinke: but his heart is not with thee.
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
8 Thou shalt vomit thy morsels that thou hast eaten, and thou shalt lose thy sweete wordes.
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
9 Speake not in the eares of a foole: for hee will despise the wisdome of thy wordes.
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
10 Remooue not the ancient boundes, and enter not into the fieldes of the fatherlesse.
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
11 For he that redeemeth them, is mightie: he will defend their cause against thee.
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
12 Apply thine heart to instruction, and thine eares to the wordes of knowledge.
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
13 Withhold not correction from the childe: if thou smite him with the rodde, he shall not die.
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol h7585)
15 My sonne, if thine heart be wise, mine heart shall reioyce, and I also.
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
16 And my reynes shall reioyce, when thy lips speake righteous things.
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
17 Let not thine heart bee enuious against sinners: but let it bee in the feare of the Lord continually.
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
18 For surely there is an ende, and thy hope shall not be cut off.
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
19 O thou my sonne, heare, and bee wise, and guide thine heart in the way.
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
20 Keepe not company with drunkards, nor with gluttons.
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
21 For the drunkard and the glutton shall bee poore, and the sleeper shalbe clothed with ragges.
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
22 Obey thy father that hath begotten thee, and despise not thy mother when she is olde.
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
23 Bye the trueth, but sell it not: likewise wisdome, and instruction, and vnderstanding.
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
24 The father of the righteous shall greatly reioyce, and hee that begetteth a wise childe, shall haue ioy of him.
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
25 Thy father and thy mother shall be glad, and she that bare thee shall reioyce.
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
26 My sonne, giue mee thine heart, and let thine eyes delite in my wayes.
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
27 For a whore is as a deepe ditche, and a strange woman is as a narrowe pitte.
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
28 Also she lyeth in wait as for a praye, and she increaseth the transgressers among men.
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29 To whome is woe? to whome is sorowe? to whom is strife? to whom is murmuring? to whom are woundes without cause? and to whome is the rednesse of the eyes?
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
30 Euen to them that tarie long at the wine, to them that goe, and seeke mixt wine.
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31 Looke not thou vpon the wine, when it is red, and when it sheweth his colour in the cup, or goeth downe pleasantly.
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
32 In the ende thereof it will bite like a serpent, and hurt like a cockatrise.
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
33 Thine eyes shall looke vpon strange women, and thine heart shall speake lewde things.
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
34 And thou shalt bee as one that sleepeth in the middes of the sea, and as hee that sleepeth in the toppe of the maste.
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35 They haue stricken mee, shalt thou say, but I was not sicke: they haue beaten mee, but I knew not, when I awoke: therefore will I seeke it yet still.
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
