Proverbs 15
1 A soft answere putteth away wrath: but grieuous wordes stirre vp anger.
Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas.
2 The tongue of the wise vseth knowledge aright: but the mouth of fooles babbleth out foolishnesse.
Gudra mēle dara mācību mīlīgu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.
3 The eyes of the Lord in euery place beholde the euill and the good.
Tā Kunga acis ir visās malās un ņem vērā ļaunus un labus.
4 A wholesome tongue is as a tree of life: but the frowardnes therof is the breaking of ye minde.
Mēle, kas mierina, ir dzīvības koks, bet netikla lauž sirdi.
5 A foole despiseth his fathers instruction: but he that regardeth correction, is prudent.
Ģeķis smejas par sava tēva pamācīšanu, bet kas mācību pieņem, pieaugs gudrībā.
6 The house of the righteous hath much treasure: but in the reuenues of the wicked is trouble.
Taisna namā ir liela svētība, bet pie bezdievīga ienākuma posts.
7 The lippes of the wise doe spread abroade knowledge: but ye heart of the foolish doth not so.
Gudro lūpas sēj atzīšanu, bet ģeķu sirds tāda vis nav.
8 The sacrifice of the wicked is abomination to the Lord: but the prayer of the righteous is acceptable vnto him.
Bezdievīgo upuris Tam Kungam ir negantība, bet taisno lūgšana viņam labi patīk.
9 The way of the wicked is an abomination vnto the Lord: but he loueth him that followeth righteousnes.
Bezdievīga ceļš Tam Kungam ir negantība, bet kas pēc taisnības dzenās, to viņš mīl.
10 Instruction is euill to him that forsaketh the way, and he that hateth correction, shall die.
Grūta pārmācīšana būs tam, kas no ceļa atstājās; kas pamācīšanu ienīst, tas nomirs.
11 Hell and destruction are before the Lord: how much more the hearts of the sonnes of men? (Sheol h7585)
Elle un viņas bezdibenis ir Tā Kunga priekšā, vai tad ne jo vairāk cilvēku bērnu sirdis! (Sheol h7585)
12 A scorner loueth not him that rebuketh him, neither will he goe vnto the wise.
Mēdītājs nemīl to, kas viņu pamāca, viņš nemetās pie gudriem.
13 A ioyfull heart maketh a chearefull countenance: but by the sorow of the heart the minde is heauie.
Priecīga sirds dara vaigu priecīgu, bet sirdēsti nospiež garu.
14 The heart of him that hath vnderstanding, seeketh knowledge: but the mouth of the foole is fedde with foolishnes.
Prātīga vīra sirds meklē atzīšanu, bet ģeķu vaigs ganās ģeķībā.
15 All the dayes of the afflicted are euill: but a good conscience is a continuall feast.
Bēdīga cilvēka dienas ir visas līdz ļaunas, bet priecīgai sirdij ir dzīres bez mitēšanās.
16 Better is a litle with the feare of the Lord, then great treasure, and trouble therewith.
Labāk ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu, nekā liela manta, kur raizes klāt.
17 Better is a dinner of greene herbes where loue is, then a stalled oxe and hatred therewith.
Kāpostu virums ar mīlestību ir labāks, nekā barots vērsis ar naidu.
18 An angrie man stirreth vp strife: but hee that is slowe to wrath, appeaseth strife.
Sirdīgs(dusmīgs) vīrs ceļ ķildu, bet lēnprātīgais klusina bāršanos.
19 The way of a slouthfull man is as an hedge of thornes: but the way of the righteous is plaine.
Sliņķa ceļš ir kā ērkšķu krūms, bet taisno tekas ir līdzenas.
20 A wise sonne reioyceth the father: but a foolish man despiseth his mother.
Gudrs dēls iepriecina tēvu, bet ģeķīgs cilvēks pulgo savu māti.
21 Foolishnes is ioy to him that is destitute of vnderstanding: but a man of vnderstanding walketh vprightly.
Ģeķība neprātīgiem ir prieks, bet prātīgs vīrs staigā pareizi.
22 Without cousel thoughts come to nought: but in the multitude of counsellers there is stedfastnesse.
Kur padoma nav, tur nodoms netiek galā, bet caur daudz padoma devējiem tas izdodas.
23 A ioy commeth to a man by the answere of his mouth: and how good is a word in due season?
Vīrs priecājās par savas mutes atbildi, un vārds īstenā laikā, cik tas labs!
Gudram dzīvības ceļš iet uz augšu, lai izbēg no elles apakšā. (Sheol h7585)
25 The Lord will destroye the house of the proude men: but hee will stablish the borders of the widowe.
Lepniem Tas Kungs namu noposta, bet uztaisa atraitnes ežas.
26 The thoughts of ye wicked are abomination to the Lord: but the pure haue pleasant wordes.
Ļauna vīra nodomi Tam Kungam ir negantība, bet laipnīga valoda šķīsta.
27 He that is greedie of gaine, troubleth his owne house: but he that hateth giftes, shall liue.
Rautin raujot cilvēks izposta savu namu, bet kas kukuļus ienīst, tas dzīvos.
28 The heart of the righteous studieth to answere: but the wicked mans mouth babbleth euil thinges.
Taisna sirds apdomā, ko atbildēt, bet bezdievīgo mute izverd ļaunumu.
29 The Lord is farre off from the wicked: but he heareth the prayer of the righteous.
Tas Kungs ir tālu no bezdievīgiem, bet taisno lūgšanu viņš paklausa.
30 The light of the eyes reioyceth the heart, and a good name maketh the bones fat.
Spožas acis iepriecina sirdi; laba vēsts stiprina kaulus.
31 The eare that hearkeneth to the correction of life, shall lodge among the wise.
Auss, kas klausa dzīvības mācībai, mājos gudro vidū.
32 Hee that refuseth instruction, despiseth his owne soule: but he that obeyeth correction, getteth vnderstanding.
Kas mācību atmet, tas zaudē dvēseli; bet kas mācībai klausa, ņemas gudrībā.
33 The feare of the Lord is the instruction of wisdome: and before honour, goeth humilitie.
Tā Kunga bijāšana ir pamācīšana uz gudrību, un pazemība ved godā.
