Job 5
1 Call nowe, if any will answere thee, and to which of the Saintes wilt thou turne?
Sauc jel, vai būs kāds, kas tev atbild? Un pie kura no svētiem tu gribi griezties?
2 Doubtlesse anger killeth the foolish, and enuie slayeth the idiote.
Jo sirdēsti nokauj ģeķi, un pārsteigšanās nonāvē nejēgu.
3 I haue seene the foolish well rooted, and suddenly I cursed his habitation, saying,
Es redzēju ģeķi iesakņotu, bet piepeši nolādēju viņa namu.
4 His children shalbe farre from saluation, and they shall be destroyed in the gate, and none shall deliuer them.
Viņa bērni palika tālu no pestīšanas un tapa satriekti vārtos, un nebija glābēja.
5 The hungrie shall eate vp his haruest: yea, they shall take it from among the thornes, and the thirstie shall drinke vp their substance.
Viņa pļāvumu ēda izsalkuši, un pat no ērkšķu vidus to lasīja, un laupītāji aprija viņa padomu.
6 For miserie commeth not foorth of the dust, neither doeth affliction spring out of the earth.
Jo no pīšļiem neizaug nelaime, un no zemes neizplaukst grūtums.
7 But man is borne vnto trauaile, as the sparkes flie vpwarde.
Bet cilvēks uz grūtumu piedzimst, kā dzirksteles no oglēm paceļas skraidīt.
8 But I would inquire at God, and turne my talke vnto God:
Bet es meklētu to stipro Dievu un Dievam pavēlētu savas lietas.
9 Which doeth great things and vnsearchable, and marueilous things without nomber.
Viņš dara lielas lietas, kas nav izprotamas, un brīnumus, ko nevar skaitīt.
10 He giueth raine vpon the earth, and powreth water vpon the streetes,
Viņš dod lietu virs zemes un ūdenim liek nākt pār druvām.
11 And setteth vp on hie them that be lowe, that the sorowfull may be exalted to saluation.
Zemos Viņš liek augstā vietā, un bēdīgie tiek celti laimē.
12 He scattereth the deuices of the craftie: so that their handes can not accomplish that which they doe enterprise.
Viņš iznīcina viltniekiem padomu, ka viņu rokas nekā derīga nevar padarīt.
13 He taketh the wise in their craftinesse, and the counsel of the wicked is made foolish.
Viņš satver gudros viņu viltībā, un netikliem padoms ātri krīt.
14 They meete with darkenesse in the day time, and grope at noone day, as in the night.
Pa dienu tie skraida tumsā, un dienas vidū tie grābstās kā naktī.
15 But he saueth the poore from the sword, from their mouth, and from the hande of the violent man,
Bet Viņš izglābj no zobena, no viņu mutes, un to bēdīgo no varenā rokas.
16 So that the poore hath his hope, but iniquitie shall stop her mouth.
Tā nabagam nāk cerība, bet blēdībai būs turēt muti.
17 Beholde, blessed is the man whome God correcteth: therefore refuse not thou the chastising of the Almightie.
Redzi, svētīgs tas cilvēks, ko Dievs pārmāca, tāpēc neņem par ļaunu tā Visuvarenā pārmācību.
18 For he maketh the wound, and bindeth it vp: he smiteth, and his handes make whole.
Jo Viņš ievaino un atkal sasien, Viņš sadauza, un Viņa roka dziedina.
19 He shall deliuer thee in sixe troubles, and in the seuenth the euill shall not touch thee.
Sešās bēdās Viņš tevi izglābs, un septītā tevi ļaunums neaizskars.
20 In famine he shall deliuer thee from death: and in battel from the power of the sworde.
Bada laikā Viņš tevi izpestīs no nāves, un kara laikā no zobena cirtieniem.
21 Thou shalt be hid from the scourge of the tongue, and thou shalt not be afraid of destruction when it commeth.
No ļaunām mēlēm tu tapsi paglābts, un nebīsies no posta, kad tas nāks.
22 But thou shalt laugh at destruction and dearth, and shalt not be afraide of the beast of the earth.
Postīšanā un badā tu smiesies, un no zemes zvēriem tu nebīsies.
23 For the stones of the fielde shall be in league with thee, and the beastes of the field shall be at peace with thee.
Jo tev būs derība ar akmeņiem tīrumā, un zvēri laukā turēs ar tevi mieru.
24 And thou shalt knowe, that peace shall be in thy tabernacle, and thou shalt visite thine habitation, and shalt not sinne.
Un tu samanīsi, ka tavs dzīvoklis mierā, un apraudzīsi savu namu un trūkuma nebūs.
25 Thou shalt perceiue also, that thy seede shalbe great, and thy posteritie as the grasse of the earth.
Un tu samanīsi, ka tava dzimuma būs daudz, un tavi pēcnākamie kā zāle virs zemes.
26 Thou shalt goe to thy graue in a ful age, as a ricke of corne commeth in due season into the barne.
Vecumā tu iesi kapā, tā kā kūlīšus ieved savā laikā.
27 Lo, thus haue we inquired of it, and so it is: heare this and knowe it for thy selfe.
Redzi, to mēs esam izmeklējuši, tā tas ir; klausi tu un ņem to labi vērā.
