Genesis 9
1 And God blessed Noah and his sonnes, and said to them, Bring foorth fruite, and multiplie, and replenish the earth.
Un Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un sacīja uz tiem: augļojaties un vairojaties un piepildiet zemi.
2 Also the feare of you, and the dread of you shalbe vpon euery beast of the earth, and vpon euery foule of the heauen, vpon all that moueth on the earth, and vpon all the fishes of the sea: into your hand are they deliuered.
Lai no jums bīstas un baidās visi zemes zvēri un visi putni apakš debess, un viss, kas kust virs zemes, un visas zivis jūrā; - jūsu rokās tie ir doti.
3 Euery thing that moueth and liueth, shall be meate for you: as the greene herbe, haue I giuen you all things.
Viss, kas kust un ir dzīvs, lai jums ir par barību, (it) kā to zaļo zāli, visu to Es jums esmu nodevis.
4 But flesh with the life thereof, I meane, with the blood thereof, shall ye not eate.
Tik vien miesu viņas dzīvībā, viņas asinīs, jums nebūs ēst.
5 For surely I will require your blood, wherein your liues are: at the hand of euery beast will I require it: and at the hand of man, euen at the hand of a mans brother will I require the life of man.
Un par jūsu dzīvības asinīm (Es) prasīšu, no visiem zvēriem tās gribu prasīt, un no cilvēku rokām, no ikviena rokas, kas ir viņa brālis, (Es) prasīšu cilvēka dzīvību.
6 Who so sheadeth mans blood, by man shall his blood be shed: for in the image of God hath he made man.
Kas cilvēka asinis izlej, tā asinīm caur cilvēkiem būs tapt izlietām, jo Dievs cilvēku radījis pēc Sava ģīmja.
7 But bring ye forth fruite and multiplie: grow plentifully in the earth, and increase therein.
Bet jūs augļojaties un vairojaties un rodaties pulkiem virs zemes un vairojaties virs tās.
8 God spake also to Noah and to his sonnes with him, saying,
Un Dievs runāja uz Nou un uz viņa dēliem pie viņa, sacīdams:
9 Behold, I, euen I establish my couenant with you, and with your seede after you,
Redzi, Es ceļu Savu derību ar jums un ar jūsu dzimumu pēc jums,
10 And with euery liuing creature that is with you, with the foule, with the cattell, and with euery beast of the earth with you, from all that goe out of the Arke, vnto euery beast of the earth.
Un ar ikvienu dzīvu dvašu, kas pie jums, ar putniem, lopiem un visām zemes dzīvībām pie jums; - proti ar visiem, kas no šķirsta izgājuši, ar visām zemes dzīvībām.
11 And my couenant will I establish with you, that from henceforth all flesh shall not be rooted out by ye waters of the flood, neither shall there be a flood to destroy the earth any more.
Un Es ceļu Savu derību ar jums: un neviena miesa vairs netaps izdeldēta ūdensplūdos, un plūdi vairs nemaitās zemi.
12 Then God saide, This is the token of the couenant which I make betweene me and you, and betweene euery liuing thing, that is with you vnto perpetuall generations.
Un Dievs sacīja: šī ir tā derības zīme, ko Es dodu starp Mani un jums un visām dzīvām dvašām, kas pie jums, uz mūžīgiem laikiem.
13 I haue set my bowe in the cloude, and it shalbe for a signe of the couenant betweene me and the earth.
Savu varavīksni padebešos Es esmu licis, un tā būs derības zīme starp Mani un starp zemi.
14 And when I shall couer the earth with a cloud, and the bowe shall be seene in the cloude,
Un kad Es padebešus vadīšu pār zemi un varavīksne padebešos rādīsies,
15 Then will I remember my couenant, which is betweene me and you, and betweene euery liuing thing in all flesh, and there shalbe no more waters of a flood to destroy all flesh.
Tad Es pieminēšu Savu derību, kas ir starp Mani un jums un visām dzīvām dvašām ikvienā miesā. Un ūdensplūdi vairs nenāks, samaitāt nevienu miesu.
16 Therefore the bowe shalbe in the cloude, that I may see it, and remember the euerlasting couenant betweene God, and euery liuing thing in all flesh that is vpon the earth.
Tad nu varavīksne būs padebešos, un to uzskatīdams Es pieminēšu to mūžīgo derību starp Dievu un visām dzīvām dvašām ikvienā miesā, kas ir virs zemes.
17 God said yet to Noah, This is the signe of the couenant, which I haue established betweene me and all flesh that is vpon the earth.
Un Dievs sacīja uz Nou: šī ir tā derības zīme, ko esmu iecēlis starp mani un ikvienu miesu, kas virs zemes.
18 Nowe the sonnes of Noah going foorth of the Arke, were Shem and Ham and Iapheth. And Ham is the father of Canaan.
Un Noas dēli, kas no šķirsta izgāja, bija Šems un Hams un Jafets, un Hams ir Kanaāna tēvs.
19 These are the three sonnes of Noah, and of them was the whole earth ouerspred.
Šie trīs ir Noas dēli, un no šiem ir visi zemes iedzīvotāji.
20 Noah also began to be an husband man and planted a vineyard.
Un Noa sāka zemi kopt un stādīt vīna dārzu.
21 And he drunke of ye wine and was drunken, and was vncouered in the middes of his tent.
Un viņš dzēra no vīna un piedzērās un gulēja atsedzies sava dzīvokļa vidū.
22 And when Ham the father of Canaan sawe the nakednesse of his father, he tolde his two brethren without.
Un Hams, Kanaāna tēvs, redzēja sava tēva plikās miesas un pasacīja to saviem diviem brāļiem ārā.
23 Then tooke Shem and Iapheth a garment, and put it vpon both their shoulders, and went backwarde, and couered the nakednesse of their father with their faces backwarde: so they sawe not their fathers nakednesse.
Tad Šems un Jafets ņēma drēbes un lika tās abi uz saviem pleciem, un ačgārni ejot tie apsedza sava tēva plikās miesas, un bija savu vaigu nogriezuši, ka sava tēva plikās miesas neredzēja.
24 Then Noah awoke from his wine, and knew what his yonger sonne had done vnto him,
Un Noa uzmodās no sava vīna un dabūja zināt, ko viņa jaunākais dēls viņam bija darījis,
25 And said, Cursed be Canaan: a seruant of seruants shall he be vnto his brethren.
Un sacīja: nolādēts lai ir Kanaāns: tam būs būt savu brāļu kalpu kalpam.
26 He said moreouer, blessed be the Lord God of Shem, and let Canaan be his seruant.
Un viņš sacīja: svētīts lai ir Tas Kungs, Šema Dievs, un Kanaāns lai ir viņa kalps.
27 God perswade Iapheth, that he may dwell in the tentes of Shem, and let Canaan be his seruant.
Lai Dievs vairo Jafetu, un lai tas mājo Šema dzīvokļos, un Kanaāns lai ir viņa kalps.
28 And Noah liued after the flood three hundreth and fiftie yeeres.
Un Noa dzīvoja pēc ūdensplūdiem trīssimt un piecdesmit gadus.
29 So all the dayes of Noah were nine hundreth and fiftie yeeres: and he died.
Tad visas Noas dienas bija deviņsimt un piecdesmit gadi; un viņš nomira.
