Daniel 11
1 Also I, in ye first yere of Darius of ye Medes, euen I stood to incourage and to strengthen him.
Bet arī es, Dārija, tā Mēdieša, pirmajā(valdīšanas) gadā pie viņa stāvēju, viņu spēcināt un stiprināt.
2 And now wil I shew thee ye trueth, Behold, there shall stand vp yet three Kings in Persia, and the fourth shall be farre richer then they all: and by his strength, and by his riches he shall stirre vp all against the realme of Grecia.
Un nu es tev stāstīšu patiesību. Redzi, trīs ķēniņi vēl celsies Persiešu zemē, un tas ceturtais būs ļoti bagāts, vairāk nekā tie citi, un kad viņš savā bagātībā būs spēcinājies, tad viņš visu pazudinās pret Grieķu valsti.
3 But a mightie King shall stand vp, that shall rule with great dominion, and doe according to his pleasure.
Pēc celsies varens ķēniņš; tas valdīs ar lielu varu un darīs, kas viņam patīk.
4 And when he shall stand vp, his kingdome shall be broken, and shall be deuided towarde the foure windes of heauen: and not to his posteritie, nor according to his dominion, which he ruled: for his kingdome shall be pluckt vp, euen to be for others besides those.
Un kad viņš tā stāvēs, tad viņa valsts salūzīs un taps dalīta pēc četriem debess vējiem, bet nenāks uz viņa pēcnākamiem, nedz ar tādu varu, ar ko viņš valdījis; jo viņa valsts taps izdeldēta un nāks citiem rokā.
5 And ye King of ye South shalbe mightie, and one of his princes, and shall preuaile against him, and beare rule: his dominio shalbe a great dominion.
Un dienvidu ķēniņš paliks stiprs, bet viens no viņa valdniekiem būs jo stiprāks nekā viņš, un tas valdīs un viņa valstība būs liela valstība.
6 And in the ende of yeeres they shalbe ioyned together: for the Kings daughter of ye South shall come to the King of the North to make an agreement, but she shall not reteine the power of the arme, neither shall he continue, nor his arme: but she shall be deliuered to death, and they that brought her, and he that begate her, and he that comforted her in these times.
Un pēc kādiem gadiem tie kopā apdraudzināsies, un dienvidu ķēniņa meita ies pie ziemeļa ķēniņa, mieru derēt, bet tai nepaliks elkoņa stiprums, un ne viņš, ne viņa elkonis nepastāvēs. Bet tā taps nodota līdz ar tiem, kas to bija atveduši, un līdz ar to, kas viņu dzemdinājis un kas viņu tanīs laikos stiprinājis.
7 But out of the bud of her rootes shall one stand vp in his stead, which shall come with an armie, and shall enter into the fortresse of the King of the North, and doe with them as he list, and shall preuaile,
Bet viena atvase no viņas celma celsies viņa vietā, tas nāks pret to karaspēku un uzies ziemeļa puses ķēniņa stiprām pilīm, un tās pārvarēs un būs spēcīgs.
8 And shall also carie captiues into Egypt their gods with their molten images, and with their precious vessels of siluer and of golde, and he shall continue more yeeres then the King of the North.
Un arī viņu dievus un viņu elku tēlus ar viņu dārgiem sudraba un zelta traukiem viņš aizvedīs uz Ēģipti, un pastāvēs kādus gadus priekš ziemeļa ķēniņa.
9 So the King of ye South shall come into his kingdome, and shall returne into his owne land.
Un gan viņš nāks dienvidu ķēniņa valstī, bet atkal griezīsies atpakaļ uz savu zemi.
10 Wherefore his sonnes shall be stirred vp, and shall assemble a mightie great armie: and one shall come, and ouerflowe, and passe through: then shall he returne, and be stirred vp at his fortresse.
Bet viņa dēli taisīsies uz karu un sapulcinās lielu karaspēku, un tas nāks nākdams kā straume un plūdīs cauri, un nāks atkal atpakaļ un karos līdz viņa stiprām pilīm.
11 And the King of the South shall be angrie, and shall come foorth, and fight with him, euen with the King of the North: for he shall set foorth a great multitude, and the multitude shall be giuen into his hand.
Un dienvidu ķēniņš apskaitīsies un celsies un karos ar viņu, ar ziemeļa ķēniņu, un šis gan sakrās lielu pulku, bet šis pulks taps nodots viņa rokā.
12 Then the multitude shall be proude, and their heart shall be lifted vp: for hee shall cast downe thousands: but he shall not still preuaile.
Kad tas pulks celsies, tad viņa sirds leposies, un viņš noguldīs daudz tūkstošus; taču viņš nedabūs virsroku.
13 For the King of the North shall returne, and shall set foorth a greater multitude then afore, and shall come foorth (after certeine yeeres) with a mightie armie, and great riches.
Jo ziemeļa ķēniņš atkal sakrās lielāku pulku, nekā tas pirmais, un pēc kādu gadu laika viņš nākdams atnāks ar lielu spēku un ar lielu varu.
14 And at the same time there shall many stand vp against the King of the South: also the rebellious children of thy people shall exalt them selues to establish the vision, but they shall fall.
Un tanī laikā daudzi celsies pret dienvidu ķēniņu, un kādi varmāki no taviem ļaudīm lepni pacelsies, lai praviešu parādīšana piepildās, bet tie kritīs.
15 So the King of the North shall come, and cast vp a mount, and take the strong citie: and the armes of the South shall not resist, neither his chosen people, neither shall there be any strength to withstand.
Un ziemeļa ķēniņš nāks un uzmetīs vaļņus un uzņems stipru pilsētu, un dienvidu karaspēki nepastāvēs, nedz viņa izlasītie ļaudis, pat tiem spēka nebūs pastāvēt.
16 But he that shall come, shall doe vnto him as he list, and none shall stand against him: and he shall stand in the pleasant land, which by his hand shalbe consumed.
Bet kas pret viņu nāks, darīs, kas viņam patīk, jo neviens viņa priekšā nepastāvēs. Viņš apmetīsies arī tai mīlīgā zemē un to postīs ar savu roku.
17 Againe he shall set his face to enter with the power of his whole kingdome, and his confederates with him: thus shall he doe, and he shall giue him the daughter of women, to destroy her: but she shall not stande on his side, neither bee for him.
Un viņš taisīsies nākt ar visu savu valsts spēku, un līgs mieru ar to un tam dos vienu meitu par sievu, gribēdams to zemē gāzt, bet tas nenotiks un neizdosies.
18 After this shall he turne his face vnto the yles, and shall take many, but a prince shall cause his shame to light vpon him, beside that he shall cause his owne shame to turne vpon himselfe.
Pēc viņš griezīsies pret tām salām un uzņems daudz, bet viens karavirsnieks darīs viņa nievāšanai galu un viņam atmaksās to nievāšanu.
19 For he shall turne his face toward the fortes of his owne land: but he shall be ouerthrowen and fall, and be no more founde.
Tā viņš griezīsies atpakaļ uz savas zemes stiprām pilīm un piedauzīsies un kritīs, ka nekur vairs netaps atrasts.
20 Then shall stand vp in his place in the glorie of the kingdome, one that shall raise taxes: but after fewe dayes he shall be destroyed, neither in wrath, nor in battell.
Un viņa vietā celsies viens, kas izsūtīs plēsējus uz savas valsts godību, bet viņš pa kādām dienām taps salauzts, ne caur dusmību, ne caur karu.
21 And in his place shall stand vp a vile person, to whom they shall not giue the honour of the kingdome: but he shall come in peaceably, and obteine the kingdome by flatteries.
Un viņa vietā celsies viens nelietis, tam ķēniņa gods nav dots, taču viņš nejauši nāks un uzņems valsti ar mīkstiem vārdiem.
22 And the armes shall be ouerthrowen with a flood before him, and shall be broken: and also the prince of the couenant.
Un tie karaspēki, kas bija uzplūduši, viņa priekšā taps aizplūdināti un salauzti, ir tas valdnieks, kas viņam biedrs.
23 And after the league made with him, he shall worke deceitfully: for he shall come vp, and ouercome with a small people.
Jo viņš ar to būs viltīgi apbiedrinājies un celsies un to pārvarēs ar maz ļaudīm.
24 He shall enter into the quiet and plentifull prouince, and he shall doe that which his fathers haue not done, nor his fathers fathers: he shall deuide among them the pray and the spoyle, and the substance, yea, and he shall forecast his deuises against the strong holdes, euen for a time.
Nejauši viņš nāks tanīs bagātās (zemes) vietās, un padarīs, ko ne viņa tēvi, ne tēvu tēvi nebija darījuši; laupījumu un mantu viņš bagāti starp tiem izdalīs, un tam būs nodomi pret tām stiprām pilīm kādu noliktu laiku.
25 Also he shall stirre vp his power and his courage against the King of the South with a great armie, and the King of the South shall be stirred vp to battell with a very great and mightie armie: but he shall not stand: for they shall forecast and practise against him.
Un viņš pamodinās savu spēku un savu sirdi pret dienvidu ķēniņu ar lielu karaspēku, un dienvidu ķēniņš taisīsies uz karu pret viņu ar varen lielu un stipru karaspēku, bet viņš nepastāvēs, jo viltība pret viņu taps izdomāta.
26 Yea, they that feede of the portion of his meate, shall destroy him: and his armie shall ouerflowe: and many shall fall, and be slaine.
Un kas viņa maizi ēdīs, tie viņu gāzīs postā, un viņa (ziemeļa puses ķēniņa) karaspēks ielauzīsies, un daudz nokauti kritīs.
27 And both these Kings hearts shall be to do mischiefe, and they shall talke of deceite at one table: but it shall not auaile: for yet the ende shall be at the time appointed.
Un šo abēju ķēniņu sirds uz to stāvēs, ka tie varētu ļaunu darīt (viens otram), un pie viena galda tie viltīgi runās, bet tiem tā neizdosies, jo tas gals vēl ir nolikts uz citu laiku.
28 Then shall he returne into his land with great substance: for his heart shall be against the holy couenant: so shall he doe and returne to his owne land.
Un viņš griezīsies atpakaļ uz savu zemi ar lielu mantu, un viņa sirds stāvēs pret to svēto derību, un viņš to izdarīs un griezīsies atpakaļ uz savu zemi.
29 At the time appointed he shall returne, and come toward the South: but the last shall not be as the first.
Bet savā laikā viņš atkal nāks un celsies pret dienasvidu, bet tā pēdējā reize nebūs kā tā pirmā.
30 For the shippes of Chittim shall come against him: therefore he shalbe sorie and returne, and freat against the holy couenant: so shall he doe, he shall euen returne and haue intelligence with them that forsake the holy couenant.
Jo lielas laivas no Ķitim nāks pret viņu, tādēļ viņš ar bailību taps apņemts un griezīsies atpakaļ un apskaitīsies pret to svēto derību un to izdarīs, un atpakaļ griezdamies viņš tos ņems vērā, kas atkāpjas no tās svētās derības.
31 And armes shall stand on his part, and they shall pollute the Sanctuarie of strength, and shall take away the dayly sacrifice, and they shall set vp the abominable desolation.
Un tad no viņa celsies karapulki, kas sagānīs to svēto vietu, to pili, un atņems dienišķo upuri un darīs negantību un postu.
32 And such as wickedly breake ye couenant, shall he cause to sinne by flatterie: but the people that do know their God, shall preuaile and prosper.
Un ar mīkstiem vārdiem viņš atvils tos, kas bezdievīgi pārkāpj derību; bet tie ļaudis, kas savu Dievu pazīst, stipri rādīsies, un tiem izdosies.
33 And they that vnderstand among the people, shall instruct many: yet they shall fall by sword, and by flame, by captiuitie and by spoile many dayes.
Un tie prātīgie starp ļaudīm daudz citus pamācīs, bet kritīs caur zobenu un caur liesmām, caur cietumu un aplaupīšanu kādu laiku.
34 Nowe when they shall fall, they shall be holpen with a litle helpe: but many shall cleaue vnto them fainedly.
Kad tie nu tā kritīs, tad tiem ar mazu palīgu taps palīdzēts, bet daudz pie tiem piestāsies ar viltu.
35 And some of the of vnderstanding shall fall to trie them, and to purge, and to make them white, till the time be out: for there is a time appointed.
Un no tiem prātīgiem citi kritīs, ka top kausēti viņu vidū un šķīstīti un iztīrīti līdz pat beidzamam galam; jo tas vēl iet līdz noliktam laikam.
36 And the King shall doe what him list: he shall exalt himselfe, and magnifie himselfe against all, that is God, and shall speake marueilous things against ye God of gods, and shall prosper, till ye wrath be accomplished: for ye determination is made.
Un tas ķēniņš darīs, kas viņam patīk, un paaugstināsies un lielīsies pret visu, kas ir dievs, un pret to stipro Dievu, kas pār visiem dieviem, tas runās negantas lietas, un tam laimēsies līdz kamēr tās dusmas beigsies; jo kas nospriests, tas notiks.
37 Neither shall he regard the God of his fathers, nor the desires of women, nor care for any God: for he shall magnifie himselfe aboue all.
Un savu tēvu dievus tas neliks vērā nedz sievu iekārošanu, tas arī nekādu dievu necienīs, jo tas paaugstināsies pār visu.
38 But in his place shall he honour the god Mauzzim, and the god whom his fathers knewe not, shall he honour with golde and with siluer, and with precious stones, and pleasant things.
Bet tai vietā tas godās cietokšņa dievu, dievu, ko viņa tēvi nav pazinuši, to tas godās ar zeltu, sudrabu, dārgiem akmeņiem un citām dārgām lietām.
39 Thus shall he do in the holdes of Mauzzim with a strange god whom he shall acknowledge: he shall increase his glory, and shall cause them to rule ouer many and shall deuide ye land for gaine.
Un tām stiprām pilīm tas gādās sveša dieva ļaudis, un ko tas atzīs, tiem tas dos lielu godu, un liks tiem valdīt pār daudziem, un izdalīs zemi par algu.
40 And at ye end of time shall the King of the South push at him, and the king of the North shall come against him like a whirlewind with charets, and with horsemen, and with many ships, and he shall enter into ye countreis, and shall ouerflow and passe through.
Un gala laikā dienvidu ķēniņš ar to badīsies, un ziemeļa ķēniņš lauzīsies pret viņu ar ratiem un jātniekiem un lielām laivām un nāks uz tām zemēm un tās pārplūdīs un izstaigās.
41 He shall enter also into the pleasant land, and many countreis shalbe ouerthrowen: but these shall escape out of his hand, euen Edom and Moab, and the chiefe of the children of Ammon.
Un viņš nāks uz to mīlīgo zemi, un daudzi kritīs, bet šie taps izglābti no viņa rokas: Edoms un Moabs un Amona bērnu lielā puse.
42 He shall stretch foorth his hands also vpon the countreis, and ye land of Egypt shall not escape.
Un viņš izstieps savu roku pār zemēm, arī Ēģiptes zeme neizbēgs.
43 But he shall haue power ouer the treasures of golde and of siluer, and ouer all the precious things of Egypt, and of the Lybians, and of the blacke Mores where he shall passe.
Un viņš valdīs pār zelta un sudraba mantām un pār visām dārgām Ēģiptes lietām, un Lībieši un Moru ļaudis viņam klausīs.
44 But the tidings out of the East and the North shall trouble him: therefore he shall goe foorth with great wrath to destroy and roote out many.
Bet baumas no rīta puses un ziemeļa puses viņu iztrūcinās, tādēļ viņš celsies ar lielu bardzību, daudz nomaitāt un izdeldēt.
45 And he shall plant the tabernacles of his palace betweene the seas in the glorious and holy mountaine, yet he shall come to his end, and none shall helpe him.
Un viņš uzcels savas teltis starp tām jūrām pie tās mīlīgās zemes svētā kalna, un viņam nāks savs gals, un nebūs palīga.
