Romans 11
1 I say then, Has God cast away his people? Far be the thought. For I also am an Israelite, of [the] seed of Abraham, of [the] tribe of Benjamin.
Tad nu es saku: vai Dievs Savus ļaudis ir atmetis? Nemaz ne! Jo es arīdzan esmu Israēlietis, no Ābrahāma dzimuma, no Benjamina cilts.
2 God has not cast away his people whom he foreknew. Know ye not what the scripture says in [the history of] Elias, how he pleads with God against Israel?
Dievs nav vis atmetis Savu tautu, ko Viņš papriekš ir izredzējis. Jeb vai jūs nezināt, ko tas raksts saka par Eliju, kā tas pie Dieva sūdz pret Israēli sacīdams:
3 Lord, they have killed thy prophets, they have dug down thine altars; and I have been left alone, and they seek my life.
“Kungs, tie Tavus praviešus ir nokāvuši un Tavus altārus apgāzuši, un es viens esmu atlicis, un tie meklē manu dzīvību.”
4 But what says the divine answer to him? I have left to myself seven thousand men, who have not bowed knee to Baal.
Bet ko Dievs tam atbildēdams saka? “Es Sev esmu atlicinājis septiņtūkstošus vīrus, kas ceļus nav locījuši Baāla priekšā.”
5 Thus, then, in the present time also there has been a remnant according to election of grace.
Tad nu arīdzan tāpat šinī laikā viens atlikums pēc žēlīgas izredzēšanas ir atlicis.
6 But if by grace, no longer of works: since [otherwise] grace is no more grace.
Bet ja tas ir caur žēlastību, tad tas vairs nav darbu nopelns; citādi žēlastība nav vairs žēlastība. Bet ja tas ir no darbiem, tad tā nav žēlastība; citādi nopelns nav vairs nopelns.
7 What [is it] then? What Israel seeks for, that he has not obtained; but the election has obtained, and the rest have been blinded,
Ko tad nu? Ko Israēls meklē, to viņš nav dabūjis; tie izredzētie gan to ir dabūjuši, bet tie citi ir apcietinājušies,
8 according as it is written, God has given to them a spirit of slumber, eyes not to see, and ears not to hear, unto this day.
Itin kā ir rakstīts: Dievs tiem ir devis grūta miega garu, acis, ka tie neredz, un ausis, ka tie nedzird, līdz šai dienai.
9 And David says, Let their table be for a snare, and for a gin, and for a fall-trap, and for a recompense to them:
Un Dāvids saka: lai viņu galds viņiem paliek par valgu, par slazdu un par piedauzīšanu un par atmaksu!
10 let their eyes be darkened not to see, and bow down their back alway.
Viņu acis lai top aptumšotas, ka neredz, un loki viņu muguru vienmēr!
11 I say then, Have they stumbled in order that they might fall? Far be the thought: but by their fall [there is] salvation to the nations to provoke them to jealousy.
Tad nu es saku: vai viņi tāpēc piedauzījušies, lai kristu? Nebūt ne! Bet caur viņu kritumu pagāniem pestīšana notikusi, viņiem par paskubināšanu, šiem dzīties pakaļ.
12 But if their fall [be the] world's wealth, and their loss [the] wealth of [the] nations, how much rather their fulness?
Bet, ja viņu kritums pasaulei ir bagātība un viņu trūkums pagāniem bagātība, cik vairāk viņu pilnums?
13 For I speak to you, the nations, inasmuch as I am apostle of nations, I glorify my ministry;
Jo es uz jums pagāniem runāju: pagānu apustulis būdams, es savu amatu gribu godāt,
14 if by any means I shall provoke to jealousy [them which are] my flesh, and shall save some from among them.
Vai es jel tos, kas ir mana miesa, varētu paskubināt un kādus no tiem izglābt.
15 For if their casting away [be the] world's reconciliation, what [their] reception but life from among [the] dead?
Jo ja viņu atmešana ir pasaules salīdzināšana, kas tad būs viņu pieņemšana, ja ne dzīvība no miroņiem?
16 Now if the first-fruit [be] holy, the lump also; and if the root [be] holy, the branches also.
Un ja tie (mīklas) pirmaji ir svēti, tad arī (visa) tā mīkla, un ja tā sakne svēta, tad arī tie zari.
17 Now if some of the branches have been broken out, and thou, being a wild olive tree, hast been grafted in amongst them, and hast become a fellow-partaker of the root and of the fatness of the olive tree,
Ja nu kādi no tiem zariem ir nolauzti, un tu, meža eļļas koks būdams, tiem esi uzpotēts un pie tā eļļas koka saknes un taukuma daļu esi dabūjis,
18 boast not against the branches; but if thou boast, [it is] not thou bearest the root, but the root thee.
Tad nelielies pret tiem zariem; bet ja tu pret tiem lielīsies, tad zini: tu nenesi to sakni, bet tā sakne nes tevi.
19 Thou wilt say then, The branches have been broken out in order that I might be grafted in.
Tu nu sacīsi: tie zari ir nolauzti ka es taptu iepotēts.
20 Right: they have been broken out through unbelief, and thou standest through faith. Be not high-minded, but fear:
Gan labi; tie ir nolauzti neticības dēļ, un tu stāvi caur ticību: nelielies, bet bīsties!
21 if God indeed has not spared the natural branches; lest it might be he spare not thee either.
Jo ja Dievs tos īstos zarus nav saudzējis, tad Viņš tevi gan arī nesaudzēs!
22 Behold then [the] goodness and severity of God: upon them who have fallen, severity; upon thee goodness of God, if thou shalt abide in goodness, since [otherwise] thou also wilt be cut away.
Tad redzi nu Dieva laipnību un bardzību! To bardzību pie tiem, kas ir krituši, bet to laipnību pie tevis, ja tu iekš tās laipnības paliksi; citādi tu arīdzan tapsi izcirsts.
23 And they too, if they abide not in unbelief, shall be grafted in; for God is able again to graft them in.
Un viņi, ja tie neticībā nepaliks, arī taps iepotēti. Jo Dievs ir spēcīgs, viņus atkal iepotēt.
24 For if thou hast been cut out of the olive tree wild by nature, and, contrary to nature, hast been grafted into the good olive tree, how much rather shall they, who are according to nature be grafted into their own olive tree?
Jo ja tu no tā eļļas koka, kas pēc savas dabas mežā audzis, esi izcirsts un pret savu dabu esi iepotēts labā eļļas kokā, cik vairāk tie, kas jau pēc savas dabas tādi, savā paša eļļas kokā taps iepotēti!
25 For I do not wish you to be ignorant, brethren, of this mystery, that ye may not be wise in your own conceits, that blindness in part is happened to Israel, until the fulness of the nations be come in;
Jo es negribu, brāļi, jums slēpt šo noslēpumu, (lai jūs neliekaties paši gudri esoši), ka Israēlim pa daļai apcietināšana ir notikusi, tiekams tas pagānu pilnums būs iegājis,
26 and so all Israel shall be saved. According as it is written, The deliverer shall come out of Zion; he shall turn away ungodliness from Jacob.
Un tā viss Israēls taps izglābts, itin kā ir rakstīts: Pestītājs nāks no Ciānas un nogriezīs bezdievīgo būšanu no Jēkaba.
27 And this is the covenant from me to them, when I shall have taken away their sins.
Un šī ir Mana derība ar tiem, kad Es viņu grēkus atņemšu.
28 As regards the glad tidings, [they are] enemies on your account; but as regards election, beloved on account of the fathers.
Tad pēc evaņģēlija tie gan ir ienaidnieki jūsu dēļ; bet pēc tās izredzēšanas tie ir mīļi to tēvu dēļ.
29 For the gifts and the calling of God [are] not subject to repentance.
Jo Dievam nav žēl Savu žēlastības dāvanu un Savas aicināšanas.
30 For as indeed ye [also] once have not believed in God, but now have been objects of mercy through the unbelief of these;
Jo itin kā jūs arīdzan citkārt Dievam bijāt neklausīgi, bet tagad caur viņu neklausīšanu esat apžēloti,
31 so these also have now not believed in your mercy, in order that they also may be objects of mercy.
Tāpat arī šie tagad bijuši neklausīgi, lai caur to apžēlošanu, kas jums ir notikusi, arī viņi top apžēloti.
32 For God hath shut up together all in unbelief, in order that he might shew mercy to all. (eleēsē g1653)
Jo Dievs visus ir saslēdzis nepaklausībā, ka lai Viņš par visiem apžēlotos. (eleēsē g1653)
33 O depth of riches both of [the] wisdom and knowledge of God! how unsearchable his judgments, and untraceable his ways!
Ak Dieva bagātības un gudrības un atzīšanas dziļums! Cik neizmanāmas ir Viņa tiesas un neizdibinājami Viņa ceļi!
34 For who has known [the] mind of [the] Lord, or who has been his counsellor?
Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu? Jeb kas ir bijis Viņam padoma devējs?
35 or who has first given to him, and it shall be rendered to him?
Jeb kas Viņam papriekš devis, ka tam taptu atmaksāts?
