Psalms 60

1 To the chief Musician. On Shushan. Testimony. Michtam of David; to teach: when he strove with the Syrians of Mesopotamia, and the Syrians of Zobah, and Joab returned, and smote the Edomites in the valley of salt, twelve thousand. O God, thou hast cast us off, thou hast scattered us, thou hast been displeased: restore us again.

Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, iemācīt pēc: „lilija ir liecība“; Kad viņš kāvās ar Sīriešiem no Mezopotamijas un ar Sīriešiem no Cobas, un Joabs nāca atpakaļ un sakāva no Edomiešiem divpadsmit tūkstošus sāls ielejā. Dievs, Tu mūs esi atmetis, izkaisījis, Tu esi bijis dusmīgs, griezies atkal pie mums.

2 Thou hast made the earth to tremble, thou hast rent it: heal the breaches thereof; for it shaketh.

Tu zemi esi kustinājis un šķēlis, dziedini viņas plīsumus, jo viņa šaubās.

3 Thou hast shewn thy people hard things; thou hast made us to drink the wine of bewilderment.

Tu Saviem ļaudīm grūtumu esi licis redzēt, ar reibuma vīnu Tu mūs esi dzirdinājis.

4 Thou hast given a banner to them that fear thee, that it may be displayed because of the truth, (Selah)

Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, celties patiesības labad. (Sela)

5 That thy beloved ones may be delivered. Save with thy right hand, and answer me.

Lai Tavi mīļie taptu atsvabināti, tad palīdzi nu ar Savu labo roku un paklausi mūs!

6 God hath spoken in his holiness: I will exult, I will divide Shechem, and mete out the valley of Succoth.

Dievs runā Savā svētā vietā, par to es priecājos; es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota ieleju.

7 Gilead is mine, and Manasseh is mine, and Ephraim is the strength of my head; Judah is my law-giver;

Gileāds Man pieder, un Manasus Man pieder, un Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.

8 Moab is my wash-pot; upon Edom will I cast my sandal; Philistia, shout aloud because of me.

Moabs ir Mans mazgājamais trauks; Savu kāju Es stiepju pār Edomu; tu, Fīlistu zeme, kliedzi par Mani!

9 Who will bring me into the strong city? who will lead me unto Edom?

Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas mani pavadīs līdz Edomam?

10 [Wilt] not thou, O God, who didst cast us off? and didst not go forth, O God, with our armies?

Vai ne tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?

11 Give us help from trouble; for vain is man's deliverance.

Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.

12 Through God we shall do valiantly; and he it is that will tread down our adversaries.

Ar Dievu darīsim stiprus darbus. Viņš samīdīs mūsu pretiniekus.