Proverbs 23
1 When thou sittest to eat with a ruler, consider well who is before thee;
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
2 and put a knife to thy throat, if thou be a man given to appetite.
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
3 Be not desirous of his dainties; for they are deceitful food.
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
4 Weary not thyself to become rich; cease from thine own intelligence:
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5 wilt thou set thine eyes upon it, it is gone; for indeed it maketh itself wings and it flieth away as an eagle towards the heavens.
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
6 Eat thou not the food of him that hath an evil eye, neither desire thou his dainties.
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7 For as he thinketh in his soul, so is he. Eat and drink! will he say unto thee; but his heart is not with thee.
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
8 Thy morsel which thou hast eaten must thou vomit up, and thou wilt have wasted thy sweet words.
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
9 Speak not in the ears of a foolish [man], for he will despise the wisdom of thy words.
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
10 Remove not the ancient landmark; and enter not into the fields of the fatherless:
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
11 for their redeemer is mighty; he will plead their cause against thee.
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
12 Apply thy heart unto instruction, and thine ears to the words of knowledge.
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
13 Withhold not correction from the child; for [if] thou beatest him with the rod, he shall not die:
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol h7585)
15 My son, if thy heart be wise, my heart shall rejoice, even mine;
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
16 and my reins shall exult, when thy lips speak right things.
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
17 Let not thy heart envy sinners, but [be thou] in the fear of Jehovah all the day;
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
18 for surely there is a result, and thine expectation shall not be cut off.
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
19 Thou, my son, hear and be wise, and direct thy heart in the way.
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
20 Be not among winebibbers, among riotous eaters of flesh.
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
21 For the drunkard and the glutton shall come to poverty; and drowsiness clotheth with rags.
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
22 Hearken unto thy father that begat thee, and despise not thy mother when she is old.
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
23 Buy the truth, and sell it not; wisdom, and instruction, and intelligence.
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
24 The father of a righteous [man] shall greatly rejoice, and he that begetteth a wise [son] shall have joy of him:
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
25 let thy father and thy mother have joy, and let her that bore thee rejoice.
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
26 My son, give me thy heart, and let thine eyes observe my ways.
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
27 For a whore is a deep ditch; and a strange woman is a narrow pit.
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
28 She also lieth in wait as a robber, and increaseth the treacherous among men.
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29 Who hath woe? Who hath sorrow? Who contentions? Who complaining? Who wounds without cause? Who redness of eyes?
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
30 — They that tarry long at the wine; they that go to try mixed wine.
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31 Look not upon the wine when it is red, when it sparkleth in the cup, and goeth down smoothly:
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
32 at the last it biteth like a serpent, and stingeth like an adder.
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
33 Thine eyes shall behold strange women, and thy heart shall speak froward things;
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
34 and thou shalt be as he that lieth down in the midst of the sea, and as he that lieth down upon the top of a mast:
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35 — “They have smitten me, [and] I am not sore; they have beaten me, [and] I knew it not. When shall I awake? I will seek it yet again.”
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
