< Job 7 >

1 Has not man his ordered time of trouble on the earth? and are not his days like the days of a servant working for payment?
Vai cilvēkam nav karš virs zemes, un vai viņa dienas nav kā algādža dienas?
2 As a servant desiring the shades of evening, and a workman looking for his payment:
Tā kā kalps ilgojās pēc ēnas un kā algādzis gaida uz savu algu,
3 So I have for my heritage months of pain to no purpose, and nights of weariness are given to me.
Tāpat man nākuši daudz bēdīgi mēneši, un grūtas naktis man ir piešķirtas.
4 When I go to my bed, I say, When will it be time to get up? but the night is long, and I am turning from side to side till morning light.
Kad apguļos, tad es saku: kad atkal celšos? un vakars vilcinājās, un es apnīkstu mētāties gultā līdz gaismai.
5 My flesh is covered with worms and dust; my skin gets hard and then is cracked again.
Mana miesa ir apsegta ar tārpiem un vātīm, mana āda sadzīst un čūlo atkal.
6 My days go quicker than the cloth-worker's thread, and come to an end without hope.
Manas dienas ir ātrākas nekā vēvera (audēja) spole un beidzās bez nekādas cerības.
7 O, keep in mind that my life is wind: my eye will never again see good.
Piemini, ka mana dzīvība ir vējš un mana acs labuma vairs neredzēs.
8 The eye of him who sees me will see me no longer: your eyes will be looking for me, but I will be gone.
Acs, kas nu mani redz, manis vairs neredzēs. Tavas acis uz mani skatās, un es vairs neesmu.
9 A cloud comes to an end and is gone; so he who goes down into the underworld comes not up again. (Sheol h7585)
Mākonis iznīkst un aiziet, - tāpat kas kapā nogrimst, nenāks atkal augšām. (Sheol h7585)
10 He will not come back to his house, and his place will have no more knowledge of him.
Viņš neatgriezīsies atkal savā namā, un viņa vieta viņu vairs nepazīs.
11 So I will not keep my mouth shut; I will let the words come from it in the pain of my spirit, my soul will make a bitter outcry.
Tā tad es savu muti neturēšu, es runāšu savās sirds bēdās, es žēlošos savā sirdsrūgtumā.
12 Am I a sea, or a sea-beast, that you put a watch over me?
Vai tad es esmu kā jūra, vai kā liela jūras zivs, ka tu ap mani noliec vakti?
13 When I say, In my bed I will have comfort, there I will get rest from my disease;
Kad es saku: mana gulta man iepriecinās, manas cisas atvieglinās manas vaimanas,
14 Then you send dreams to me, and visions of fear;
Tad Tu mani izbiedē ar sapņiem, un caur parādīšanām Tu mani iztrūcini,
15 So that a hard death seems better to my soul than my pains.
Tā ka mana dvēsele vēlās būt nožņaugta, labāki mirt nekā tā izģinst.
16 I have no desire for life, I would not be living for ever! Keep away from me, for my days are as a breath.
Es esmu apnicis, man netīk mūžam dzīvot; atstājies jel no manis, jo manas dienas ir kā nekas.
17 What is man, that you have made him great, and that your attention is fixed on him,
Kas ir cilvēks, ka Tu viņu tik augsti turi un ka Tu viņu lieci vērā,
18 And that your hand is on him every morning, and that you are testing him every minute?
Un viņu piemeklē ik rītu, viņu pārbaudi ik acumirkli,
19 How long will it be before your eyes are turned away from me, so that I may have a minute's breathing-space?
Ka Tu nemaz no manis neatstājies un mani nepameti, ne siekalas ierīt?
20 If I have done wrong, what have I done to you, O keeper of men? why have you made me a mark for your blows, so that I am a weariness to myself?
Ja esmu grēkojis, ko es Tev darīšu, Tu cilvēku sargs? Kāpēc Tu mani esi licis Sev par mērķi, ka es sev pašam palicis par nastu?
21 And why do you not take away my sin, and let my wrongdoing be ended? for now I go down to the dust, and you will be searching for me with care, but I will be gone.
Un kāpēc Tu manus pārkāpumus nepiedod un neatņem manu noziegumu? Jo nu es apgulšos pīšļos, un kad Tu mani meklēsi, tad manis vairs nebūs.

< Job 7 >