Proverbs 5
1 My son, pay attention to my wisdom. Turn your ear to my understanding,
Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
2 that you may maintain discretion, that your lips may preserve knowledge.
Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
3 For the lips of an adulteress drip honey. Her mouth is smoother than oil,
Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
4 but in the end she is as bitter as wormwood, and as sharp as a two-edged sword.
Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
Viņas kājas nokāpj nāvē, viņas soļi aizsniedz elli; (Sheol h7585)
6 She gives no thought to the way of life. Her ways are crooked, and she does not know it.
Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
7 Now therefore, my sons, listen to me. Do not depart from the words of my mouth.
Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
8 Remove your way far from her. Do not come near the door of her house,
Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
9 lest you give your honor to others, and your years to the cruel one;
Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
10 lest strangers feast on your wealth, and your labors enrich another man’s house.
Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
11 You will groan at your latter end, when your flesh and your body are consumed,
Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
12 and say, “How I have hated instruction, and my heart despised reproof.
Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
13 I have not obeyed the voice of my teachers, nor turned my ear to those who instructed me!
Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
14 I have come to the brink of utter ruin, among the gathered assembly.”
Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
15 Drink water out of your own cistern, running water out of your own well.
Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
16 Should your springs overflow in the streets, streams of water in the public squares?
Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
17 Let them be for yourself alone, not for strangers with you.
Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
18 Let your spring be blessed. Rejoice in the wife of your youth.
Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
19 A loving doe and a graceful deer— let her breasts satisfy you at all times. Be captivated always with her love.
Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
20 For why should you, my son, be captivated with an adulteress? Why embrace the bosom of another?
Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
21 For the ways of man are before the LORD’s eyes. He examines all his paths.
Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
22 The evil deeds of the wicked ensnare him. The cords of his sin hold him firmly.
Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
23 He will die for lack of instruction. In the greatness of his folly, he will go astray.
Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
