Proverbs 3
1 My son, do not forget my teaching, but let your heart keep my commandments,
Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
2 for they will add to you length of days, years of life, and peace.
Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
3 Do not let kindness and truth forsake you. Bind them around your neck. Write them on the tablet of your heart.
Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
4 So you will find favor, and good understanding in the sight of God and man.
Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
5 Trust in the LORD with all your heart, and do not lean on your own understanding.
Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
6 In all your ways acknowledge him, and he will make your paths straight.
Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
7 Do not be wise in your own eyes. Fear the LORD, and depart from evil.
Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
8 It will be health to your body, and nourishment to your bones.
Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
9 Honor the LORD with your substance, with the first fruits of all your increase;
Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
10 so your barns will be filled with plenty, and your vats will overflow with new wine.
Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
11 My son, do not despise the LORD’s discipline, neither be weary of his correction;
Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
12 for whom the LORD loves, he corrects, even as a father reproves the son in whom he delights.
Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
13 Happy is the man who finds wisdom, the man who gets understanding.
Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
14 For her good profit is better than getting silver, and her return is better than fine gold.
Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
15 She is more precious than rubies. None of the things you can desire are to be compared to her.
Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
16 Length of days is in her right hand. In her left hand are riches and honor.
Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
17 Her ways are ways of pleasantness. All her paths are peace.
Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
18 She is a tree of life to those who lay hold of her. Happy is everyone who retains her.
Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
19 By wisdom the LORD founded the earth. By understanding, he established the heavens.
Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
20 By his knowledge, the depths were broken up, and the skies drop down the dew.
Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
21 My son, let them not depart from your eyes. Keep sound wisdom and discretion,
Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
22 so they will be life to your soul, and grace for your neck.
Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
23 Then you shall walk in your way securely. Your foot will not stumble.
Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
24 When you lie down, you will not be afraid. Yes, you will lie down, and your sleep will be sweet.
Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
25 Do not be afraid of sudden fear, neither of the desolation of the wicked, when it comes;
Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
26 for the LORD will be your confidence, and will keep your foot from being taken.
Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
27 Do not withhold good from those to whom it is due, when it is in the power of your hand to do it.
Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
28 Do not say to your neighbor, “Go, and come again; tomorrow I will give it to you,” when you have it by you.
Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
29 Do not devise evil against your neighbor, since he dwells securely by you.
Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
30 Do not strive with a man without cause, if he has done you no harm.
Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
31 Do not envy the man of violence. Choose none of his ways.
Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
32 For the perverse is an abomination to the LORD, but his friendship is with the upright.
Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
33 The LORD’s curse is in the house of the wicked, but he blesses the habitation of the righteous.
Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
34 Surely he mocks the mockers, but he gives grace to the humble.
Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
35 The wise will inherit glory, but shame will be the promotion of fools.
Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
