Daniel 2
1 And in the second year of the reign of Nebuchadnezzar, Nebuchadnezzar dreamed dreams. And his spirit was troubled, and his sleep went from him.
Un Nebukadnecara valdīšanas otrā gadā Nebukadnecars redzēja sapņus. No tām viņa gars iztrūcinājās, ka viņš no miega uzmodās.
2 Then the king commanded to call the magicians, and the enchanters, and the sorcerers, and the Chaldeans, to tell the king his dreams. So they came in and stood before the king.
Un ķēniņš pavēlēja, atsaukt tos gudros un vārdotājus un pareģus un Kaldejus, lai tie ķēniņam izstāstītu viņa sapņus. Un tie nāca un stāvēja ķēniņa priekšā.
3 And the king said to them, I have dreamed a dream, and my spirit is troubled to know the dream.
Un ķēniņš uz tiem sacīja: es esmu redzējis sapni, un mans gars ir iztrūcināts, un es gribu to sapni zināt.
4 Then the Chaldeans spoke to the king in the Syrian language, O king, live forever. Tell thy servants the dream, and we will show the interpretation.
Tad tie Kaldeji uz viņu sacīja kaldejiski: lai ķēniņš dzīvo mūžīgi! Saki saviem kalpiem to sapni, tad mēs to izstāstīsim.
5 The king answered and said to the Chaldeans, The thing is gone from me. If ye do not make the dream and the interpretation of it known to me, ye shall be cut in pieces, and your houses shall be made a dunghill.
Ķēniņš atbildēja un sacīja uz tiem Kaldejiem: mans vārds ir teikts: ja jūs man nedarīsiet zināmu to sapni un kā viņš izstāstāms, tad jūs tiksiet sasisti gabalos, un jūsu namus darīs par mēslu čupu.
6 But if ye show the dream and the interpretation of it, ye shall receive gifts and rewards and great honor from me. Therefore show the dream and the interpretation of it to me.
Bet ja jūs man darīsiet zināmu to sapni un kā tas izstāstāms, tad jūs dabūsiet dāvanas un mantas un lielu godu no manis; tādēļ darāt man zināmu to sapni un kā tas izstāstāms.
7 They answered the second time and said, Let the king tell his servants the dream, and we will show the interpretation.
Tie atbildēja otru reiz' un sacīja: lai ķēniņš saka saviem kalpiem to sapni, tad mēs to izstāstīsim.
8 The king answered and said, I know of a certainty that ye would gain time, because ye see the thing has gone from me.
Ķēniņš atbildēja un sacīja: tiešām, es nomanu, ka jūs tikai laiku gribat vilcināt; jo jūs redzat, ka mans vārds ir teikts.
9 But if ye do not make known to me the dream, there is but one law for you, for ye have prepared lying and corrupt words to speak before me till the time is changed. Therefore tell me the dream, and I shall know that ye can show me the interpretation of it.
Bet ja jūs man to sapni nesakāt, tad jums nāks tā nospriestā sodība, tāpēc ka jūs esat apņēmušies manā priekšā runāt melus un nieku vārdus, tiekams laiks paiet. Tāpēc sakāt man to sapni, tad es atzīšu, ka jūs arī varēsiet man to izstāstīt.
10 The Chaldeans answered before the king, and said, There is not a man upon the earth who can show the king's matter. Inasmuch as no king, lord, or ruler, has asked such a thing of any magician or enchanter or Chaldean.
Tie Kaldeji ķēniņam atbildēja un sacīja: neviena cilvēka nav virs zemes, kas ķēniņam to lietu varētu sacīt, un nav bijis neviens liels un varens ķēniņš, kas tādu lietu būtu prasījis no kāda zīlnieka vai vārdotāja vai Kaldeja.
11 And it is a rare thing that the king requires, and there is no other who can show it before the king, except the gods, whose dwelling is not with flesh.
Jo šī lieta, ko ķēniņš prasa, ir par daudz grūta, un cita neviena nav, kas ķēniņam to var darīt zināmu, kā tie dievi vien, kas pie cilvēkiem nedzīvo.
12 For this reason the king was angry and very furious, and commanded to destroy all the wise men of Babylon.
Par to ķēniņš palika dusmīgs un apskaitās ļoti un pavēlēja, visus gudros Bābelē nokaut.
13 So the decree went forth, and the wise men were to be slain. And they sought Daniel and his companions to be slain.
Un pavēle izgāja, tos gudros kaut, un arī Daniēls un viņa biedri tapa meklēti, ka tos nokautu.
14 Then Daniel returned answer with counsel and prudence to Arioch, the captain of the king's guard, who went forth to kill the wise men of Babylon.
Tad Daniēls gudri un prātīgi atbildēja Ariokam, ķēniņa pils karavīru virsniekam, kas bija izgājis, tos gudros Bābelē nokaut.
15 He answered and said to Arioch the king's captain, Why is the decree so urgent from the king? Then Arioch made the thing known to Daniel.
Viņš atbildēja un sacīja Ariokam, ķēniņa varenajam: Kāpēc tāda briesmīga pavēle no ķēniņa? Tad Arioks Daniēlim to lietu teica.
16 And Daniel went in, and desired of the king that he would appoint him a time, and he would show the king the interpretation.
Un Daniēls gāja iekšā un lūdza ķēniņu, viņam laiku dot, ka ķēniņam to izstāstīšanu varētu sacīt.
17 Then Daniel went to his house, and made the thing known to Hananiah, Mishael, and Azariah, his companions,
Tad Daniēls nogāja savā namā un to sacīja Ananijam, Mišaēlim un Azarijam, saviem biedriem,
18 that they would desire mercies of the God of heaven concerning this secret, that Daniel and his companions should nor perish with the rest of the wise men of Babylon.
Lai tie no tā debesu Dieva žēlastību lūgtu par šo noslēpumu, ka Daniēls un viņa biedri ar tiem vēl atlikušiem gudriem Bābelē netiktu nokauti.
19 Then the secret was shown to Daniel in a vision of the night. Then Daniel blessed the God of heaven.
Tad Daniēlim nakts parādīšanā tas noslēpums tapa parādīts.
20 Daniel answered and said, Blessed be the name of God forever and ever, for wisdom and might are his.
Par to Daniēls teica to debesu Dievu, un Daniēls atbildēja un sacīja: slavēts lai ir Dieva vārds mūžīgi mūžam, jo Viņam pieder gudrība un spēks!
21 And he changes the times and the seasons. He removes kings, and sets up kings. He gives wisdom to the wise, and knowledge to those who have understanding.
Jo Viņš pārceļ laikus un stundas, Viņš noceļ ķēniņus un ieceļ ķēniņus, Viņš gudriem dod gudrību un saprašanu prātīgiem.
22 He reveals the deep and secret things. He knows what is in the darkness, and the light dwells with him.
Viņš parāda dziļas un apslēptas lietas, Viņš zin, kas ir tumsībā, jo pie Viņa mīt gaisma.
23 I thank thee, and praise thee, O thou God of my fathers, who has given me wisdom and might, and has now made known to me what we desired of thee, for thou have made known to us the king's matter.
Es Tevi teicu un slavēju, manu tēvu Dievs, ka Tu man gudrību un spēku esi devis, un man nu esi darījis zināmu, ko mēs no Tevis esam lūguši, jo Tu mums ķēniņa lietu esi darījis zināmu.
24 Therefore Daniel went in to Arioch, whom the king had appointed to destroy the wise men of Babylon. He went and said thus to him: Do not destroy the wise men of Babylon. Bring me in before the king, and I will show to the king the interpretation.
Tad Daniēls nogāja pie Arioka, kam ķēniņš bija pavēlējis, tos gudros Bābelē nokaut, - viņš nogāja un tā uz viņu sacīja: nenokauj tos gudros Bābelē; ved mani pie ķēniņa iekšā, jo es ķēniņam to izstāstīšanu darīšu zināmu.
25 Then Arioch brought Daniel in before the king in haste, and said thus to him: I have found a man of the sons of the captivity of Judah, who will make known the interpretation to the king.
Tad Arioks steigšus ieveda Daniēli iekšā pie ķēniņa un runāja tā uz viņu: es esmu atradis vienu vīru no tiem atvestiem Jūdiem, kas ķēniņam grib sacīt to izstāstīšanu.
26 The king answered and said to Daniel, whose name was Belteshazzar, Are thou able to make known to me the dream which I have seen, and the interpretation of it?
Ķēniņš atbildēja un sacīja uz Daniēli, ko sauca par Beltsacaru: vai tu spēji man to sapni stāstīt, ko es esmu redzējis, un arī izstāstīt?
27 Daniel answered before the king, and said, The secret which the king has demanded, neither wise men, enchanters, magicians, nor soothsayers, can show to the king,
Daniēls atbildēja ķēniņa priekšā un sacīja: to noslēpumu, ko ķēniņš prasa, to tie gudrie, vārdotāji, zīlnieki un pareģi ķēniņam nevar sacīt.
28 but there is a God in heaven who reveals secrets. And he has made known to the king Nebuchadnezzar what shall be in the latter days. Thy dream, and the visions of thy head upon thy bed, are these:
Bet ir viens Dievs debesīs, kas parāda noslēpumus; Tas ķēniņam Nebukadnecaram dara zināmu, kas notiks nākamos laikos.
29 As for thee, O king, thy thoughts came upon thy bed, what should come to pass hereafter. And he who reveals secrets has made known to thee what shall come to pass.
Tavs sapnis un kas tavam prātam uz gultas rādījās, ir šis: tu, ķēniņ, uz gultas gulēdams, domāji, kas pēcgalā notiks, un Tas, kas noslēpumus parāda, tev ir darījis zināmu, kas notiks.
30 But as for me, this secret is not revealed to me for any wisdom that I have more than any living man, but to the intent that the interpretation may be made known to the king, and that thou may know the thoughts of thy heart.
Man tad tas noslēpums ir parādīts ne caur manu gudrību tā kā tā man būtu lielāka nekā citiem, kas dzīvo, bet tāpēc, ka ķēniņam tā izstāstīšana taptu zināma, un tu savas sirds domas dabūtu zināt.
31 Thou, O king, saw, and, behold, a great image. This image, which was mighty, and whose brightness was excellent, stood before thee, and the appearance of it was fearful.
Tu, ķēniņ, skatījies, un redzi, bija liels tēls; šis tēls bija varens un viņa spožums bija brīnišķīgs; tas stāvēja tavā priekšā un viņa izskats bija briesmīgs.
32 As for this image, its head was of fine gold, its breast and its arms of silver, its belly and its thighs of brass,
Šī tēla galva bija no laba zelta, viņa krūtis un rokas no sudraba, viņa vēders un gurni bija no vara,
33 its legs of iron, its feet part of iron, and part of clay.
Viņa lieli no dzelzs, viņa kājas bija puse no dzelzs un puse no māla.
34 Thou looked until a stone was cut out without hands, which smote the image upon its feet that were of iron and clay, and broke them in pieces.
Šo tu redzēji, tiekams viens akmens taisījās vaļā bez rokām, tas sita to tēlu pie viņa dzelzs un māla kājām, un tās satrieca.
35 Then the iron, the clay, the brass, the silver, and the gold, was broken in pieces together, and became like the chaff of the summer threshing floors. And the wind carried them away, so that no place was found for them. And the stone that smote the image became a great mountain, and filled the whole earth.
Tad uz reizi tapa satriekti dzelzs, māls, varš, sudrabs un zelts, un tapa tāpat kā pelavas uz vasaras kloniem, un vējš tos aiznesa, tā ka vieta tiem netapa atrasta. Bet tas akmens, kas to bija sasitis, palika par lielu kalnu un piepildīja visu zemi.
36 This is the dream, and we will tell the interpretation of it before the king.
Šis ir tas sapnis. Nu mēs ķēniņam gribam sacīt viņa izstāstīšanu.
37 Thou, O king, are a king of kings, to whom the God of heaven has given the kingdom, the power, and the strength, and the glory.
Tu, ķēniņ, esi ķēniņš pār ķēniņiem, jo Tas debesu Dievs tev ir devis valdību, varu, spēku un godu.
38 And wherever the sons of men dwell, the beasts of the field and the birds of the heavens, he has given into thy hand, and has made thee to rule over them all. Thou are the head of gold.
Un visur, kur cilvēki dzīvo, Viņš lopus laukā un putnus apakš debess ir devis tavā rokā un tevi iecēlis par valdītāju pār to visu: tu esi tā zelta galva.
39 And after thee shall arise another kingdom inferior to thee, and another third kingdom of brass, which shall bear rule over all the earth.
Un pēc tevis celsies cita valsts, mazāka nekā tava. Pēc tās tā trešā valsts no vara; tā valdīs pār visu zemi.
40 And the fourth kingdom shall be strong as iron, inasmuch as iron breaks in pieces and subdues all things. And as iron that crushes all these, it shall break in pieces and crush.
Un tā ceturtā valsts būs cieta kā dzelzs. Jo itin kā dzelzs visu satriec un sadauza, tāpat kā dzelzs, kas sadauza, arī šī visas tās sadauzīs un satrieks.
41 And whereas thou saw the feet and toes, part of potters' clay, and part of iron, it shall be a divided kingdom. But there shall be of the strength of the iron in it, inasmuch as thou saw the iron mixed with miry clay.
Un ka tu esi redzējis tās kājas un viņu pirkstus pusi no podnieka māla un pusi no dzelzs, tā būs dalīta valsts; taču tur no dzelzs stipruma būs iekšā, tā kā tu esi redzējis dzelzi sajauktu ar podnieka māliem,
42 And as the toes of the feet were part of iron, and part of clay, so the kingdom shall be partly strong, and partly broken.
Un tos kāju pirkstus pusi no dzelzs un pusi no māla - tā valsts būs uz pusi cieta un uz pusi gļēva.
43 And whereas thou saw the iron mixed with miry clay, they shall mingle themselves with the seed of men, but they shall not cling one to another, even as iron does not mix with clay.
Un kā tu esi redzējis dzelzi sajauktu ar podnieka māliem, - tie gan caur cilvēku sadzīvi sajauksies, bet viens pie otra nepielips, itin kā dzelzs nesajaucās ar māliem.
44 And in the days of those kings the God of heaven shall set up a kingdom that shall never be destroyed, nor shall the sovereignty of it be left to another people, but it shall break in pieces and consume all these kingdoms, and it shall stand forever.
Un šo ķēniņu laikā tas debesu Dievs uzcels valstību, kas mūžīgi netaps izpostīta, un šī valstība netaps atdota nevienai citai tautai; tā satrieks un iznīcinās visas valstis, bet pati viņa pastāvēs mūžīgi.
45 Inasmuch as thou saw that a stone was cut out of the mountain without hands, and that it broke in pieces the iron, the brass, the clay, the silver, and the gold, the great God has made known to the king what shall come to pass hereafter. And the dream is certain, and the interpretation thereof sure.
Tāpēc tu esi redzējis, ka no kalna akmens bez rokām attaisījās vaļā, kas satrieca to dzelzi, varu, mālu, sudrabu un zeltu. Tas lielais Dievs ķēniņam ir darījis zināmu, kas pēc šim notiks. Šis ir tiešām tas sapnis un viņa izstāstīšana ir patiesīga.
46 Then the king Nebuchadnezzar fell upon his face, and worshiped Daniel, and commanded that they should offer an oblation and sweet odors to him.
Tad ķēniņš Nebukadnecars nometās uz savu vaigu un pielūdza Daniēli un pavēlēja, lai tam nes ēdamus un kvēpināmus upurus.
47 The king answered to Daniel, and said, Of a truth your God is the God of gods, and Lord of kings, and a revealer of secrets, since thou have been able to reveal this secret.
Un ķēniņš atbildēja Daniēlim un sacīja: tas ir tiešām tiesa, ka jūsu Dievs ir Dievs pār visiem dieviem un Kungs pār ķēniņiem, un parāda noslēpumus, tāpēc ka tu šo noslēpumu varējis izstāstīt.
48 Then the king made Daniel great, and gave him many great gifts, and made him to rule over the whole province of Babylon, and to be chief governor over all the wise men of Babylon.
Tad ķēniņš Daniēli paaugstināja un tam deva daudz lielas dāvanas un to iecēla par valdītāju pār visu Bābeles valsti un par virsnieku pār visiem Bābeles gudriem.
49 And Daniel requested of the king, and he appointed Shadrach, Meshach, and Abednego, over the affairs of the province of Babylon, but Daniel was in the gate of the king.
Un Daniēls lūdza ķēniņu, un tas iecēla Sadrahu, Mesahu un AbedNegu par valdniekiem pār Bābeles valsti. Bet Daniēls palika ķēniņa pilī.
