Salme 94
1 HERRE du hævnens Gud, du Hævnens Gud, træd frem i Glans;
Kungs, Dievs, Tu atriebējs, ak Tu stiprais Dievs, Tu atriebējs, parādies!
2 stå op, du Jordens Dommer, øv Gengæld mod de hovmodige!
Celies, Tu pasaules soģi, atmaksā tiem lepniem pēc viņu nopelna.
3 Hvor længe skal gudløse, HERRE, hvor længe skal gudløse juble?
Cik ilgi tiem bezdievīgiem, Kungs, cik ilgi tiem bezdievīgiem būs priecāties?
4 De fører tøjlesløs Tale, hver Udådsmand ter sig som Herre;
Pārplūstot tie runā pārgalvīgi, un visi ļaundarītāji greznojās.
5 de underkuer, o HERRE, dit Folk og undertrykker din Arvelod;
Ak, Kungs, tie samin Tavus ļaudis un nospiež Tavu īpašumu,
6 de myrder Enke og fremmed faderløse slår de ihjel;
Atraitnes un svešiniekus tie nokauj un nomaitā bāriņus,
7 de siger: "HERREN kan ikke se, Jakobs Gud kan intet mærke!"
Un saka: Tas Kungs to neredz, un Jēkaba Dievs to nemana.
8 Forstå dog, I Tåber blandt Folket! Når bliver I kloge, I Dårer?
Ņemiet vērā, jūs bezprātīgie starp tiem ļaudīm, un jūs ģeķi, kad jūs paliksiet gudri?
9 Skulde han, som plantede Øret, ej høre, han, som dannede Øjet, ej se?
Kas ausi ir dēstījis, vai tas nedzirdēs? Kas aci darījis, vai tas neredzēs?
10 Skulde Folkenes Tugtemester ej revse, han som lærer Mennesket indsigt?
Kas tautas pārmāca, vai tas nesodīs? Tas, kas cilvēkiem māca atzīšanu,
11 HERREN kender Menneskets Tanker, thi de er kun Tomhed.
Tas Kungs zin cilvēku domas, ka tās ir nelietīgas.
12 Salig den Mand, du tugter, HERRE, og vejleder ved din Lov
Svētīgs tas vīrs, ko Tu, Kungs, pārmāci, un kam Tu māci Savu bauslību,
13 for at give ham Ro for onde Dage, indtil der graves en Grav til den gudløse;
To mierināt bēdu dienās, tiekams bezdievīgam bedri raks.
14 thi HERREN bortstøder ikke sit Folk og svigter ikke sin Arvelod.
Jo Tas Kungs neatstums Savus ļaudis un nepametīs Savu mantas tiesu.
15 Den retfærdige kommer igen til sin Ret, en Fremtid har hver oprigtig af Hjertet.
Jo pie taisnības jāgriežas tiesai, un tam piekritīs visi sirdsskaidrie.
16 Hvo står mig bi mod Ugerningsmænd? hvo hjælper mig mod Udådsmænd?
Kas mani aizstāv pret netaisniem? Un kas man stāv klāt pret ļaundarītājiem?
17 Var HERREN ikke min Hjælp, snart hviled min Sjæl i det stille.
Ja Tas Kungs nebūtu mans palīgs, tad gan mana dvēsele drīz gulētu klusumā.
18 Når jeg tænkte: "Nu vakler min Fod", støtted din Nåde mig, HERRE;
Kad es jau sacītu: kāja man slīd, tad Tava žēlastība, ak Kungs, mani tur.
19 da mit Hjerte var fuldt af ængstede Tanker, husvaled din Trøst min Sjæl.
Kad man daudz sirdēstu, tad Tava iepriecināšana ielīksmo manu dvēseli.
20 står du i Pagt med Fordærvelsens Domstol, der skaber Uret i Lovens Navn?
Vai Tu biedrs būtu tam posta krēslam, kas blēdību izperē taisnības vietā? -
21 Jager de end den ret, færdiges Liv og dømmer uskyldigt Blod,
Tie sapulcējās pret taisnā dvēseli un pazudina nenoziedzīgas asinis.
22 HERREN er dog mit Bjærgested, min Gud er min Tilflugtsklippe;
Bet Tas Kungs ir mans patvērums, un mans Dievs mana pils, kur glābjos.
23 han vender deres Uret imod dem selv, udsletter dem for deres Ondskab; dem udsletter HERREN vor Gud.
Un Viņš tiem atmaksās viņu noziegumu un tos izdeldēs viņu blēdībā. Tas Kungs, mūsu Dievs, tos izdeldēs.
