Salme 37
1 (Af David.) Græm dig ikke over Ugerningsmænd, misund ikke dem, der gør Uret!
Dāvida dziesma. Neapskaities par bezdievīgiem, neiekarsies par ļauna darītājiem,
2 Thi hastigt svides de af som Græsset, visner som det friske Grønne.
Jo tā kā zāle tie drīz top nocirsti, un savītīs kā zaļa zāle.
3 Stol på HERREN og gør det gode, bo i Landet og læg Vind på Troskab,
Cerē uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un uzturies ar uzticību.
4 da skal du have din Fryd i HERREN, og han skal give dig, hvad dit Hjerte attrår.
Priecājies iekš Tā Kunga, tad Viņš tev dos tavas sirds lūgšanas.
5 Vælt din Vej på HERREN, stol på ham, så griber han ind
Pavēli Tam Kungam savu ceļu un cerē uz Viņu, tad Viņš gan darīs.
6 og fører din Retfærdighed frem som Lyset, din Ret som den klare Dag.
Viņš liks aust tavai taisnībai kā gaismai un tavai tiesai kā dienas spožumam.
7 Vær stille for HERREN og bi på ham, græm dig ej over den, der har Held, over den, der farer med Rænker.
Ciet klusu Tam Kungam un gaidi uz Viņu, neapskaities par to, kam ceļš labi izdodas, par vīru, kas dodas uz blēdīgiem padomiem.
8 Tæm din Harme, lad Vreden fare, græm dig ikke, det volder kun Harm.
Atstājies no dusmības un mities no bardzības, nesaskaities, ka tu ļauna nedari.
9 Thi Ugerningsmænd skal ryddes ud, men de, der bier på HERREN, skal arve Landet.
Jo ļaunie taps izdeldēti; bet kas uz To Kungu gaida, tie zemi iemantos.
10 En liden Stund, og den gudløse er ikke mere; ser du hen til hans Sted, så er han der ikke.
Mazs brīdis vēl, un bezdievīgā vairs nav; un kad Tu raudzīsi pēc viņa vietas, tad tā vairs nav.
11 Men de sagtmodige skal arve Landet, de fryder sig ved megen Fred.
Bet lēnprātīgie iemantos zemi un priecāsies lielā mierā.
12 Den gudløse vil den retfærdige ilde og skærer Tænder imod ham;
Bezdievīgais glūn uz taisno un sakož savus zobus pret viņu.
13 men Herren, han ler ad ham, thi han ser hans Time komme.
Bet Tas Kungs par viņu smejas, jo tas redz, ka viņa diena nāks.
14 De gudløse drager Sværdet og spænder Buen for at fælde arm og fattig, for at nedslagte dem, der vandrer ret;
Bezdievīgie izvelk zobenu un uzvelk savu stopu, gāzt bēdīgo un nabagu un nokaut tos, kas uz taisniem ceļiem.
15 men Sværdet rammer dem selv i Hjertet, og Buerne brydes sønder og sammen.
Bet viņu zobens ies viņu pašu sirdī, un viņu stopi taps salauzti.
16 Det lidt, en retfærdig har, er bedre end mange gudløses Rigdom;
Tas mazums, kas taisnam, ir labāks, nekā tā bagātība, kas daudz bezdievīgiem.
17 thi de gudløses Arme skal brydes, men HERREN støtter de retfærdige;
Jo bezdievīgiem elkonis taps salauzts, bet Tas Kungs uztur taisnos.
18 HERREN kender de uskyldiges Dage, deres Arvelod bliver evindelig;
Tas Kungs zina sirds skaidro dienas, un viņu manta paliks mūžīgi.
19 de beskæmmes ikke i onde Tider, de mættes i Hungerens Dage.
Bēdu laikā tie netaps kaunā, un bada laikā tie taps paēdināti.
20 Thi de gudløse går til Grunde, som Engenes Pragt er HERRENs Fjender, de svinder, de svinder som Røg.
Jo bezdievīgie ies bojā, un Tā Kunga ienaidnieki kā lauku jaukums iznīks, tie iznīks kā dūmi.
21 Den gudløse låner og bliver i Gælden, den retfærdige ynkes og giver;
Bezdievīgais aizņem uz parādu un neatdod, bet taisnais ir žēlīgs un devīgs.
22 de, han velsigner, skal arve Landet, de, han forbander, udryddes.
Jo Tā Kunga svētītie iemantos zemi, bet Viņa nolādētie taps izdeldēti.
23 Af HERREN stadfæstes Mandens Skridt, når han har Behag i hans Vej;
No Tā Kunga būs stiprināti tāda vīra soļi, un ved tādu, kura ceļš viņam patīk.
24 om end han snubler, falder han ikke, thi HERREN støtter hans Hånd.
Ja viņš krīt, tad nepaliek guļam, jo Tas Kungs viņu tur pie rokas.
25 Ung har jeg været, og nu er jeg gammel, men aldrig så jeg en retfærdig forladt eller hans Afkom tigge sit Brød;
Es esmu jauns bijis un arī vecs palicis, bet es neesmu redzējis taisno atstātu, nedz viņa dzimumu meklējam maizi.
26 han ynkes altid og låner ud, og hans Afkom er til Velsignelse.
Vienmēr viņš apžēlojās un aizdod, un viņa dzimums ir par svētību.
27 Vig fra ondt og øv godt, så bliver du boende evindelig;
Atstājies no ļauna un dari labu, tad tu paliksi mūžīgi.
28 thi HERREN elsker Ret og svigter ej sine fromme. De onde udslettes for evigt, de gudløses Afkom udryddes;
Jo Tas Kungs mīl tiesu un neatstās Savus svētos; tie top mūžīgi pasargāti, bet bezdievīgo dzimums top izdeldēts.
29 de retfærdige arver Landet og skal bo der til evig Tid.
Taisnie iemantos zemi, un dzīvos iekš tās mūžam.
30 Den retfærdiges Mund taler Visdom; hans Tunge siger, hvad ret er;
Taisnā mute izteic gudrību, un viņa mēle runā tiesu.
31 sin Guds Lov har han i Hjertet, ikke vakler hans Skridt.
Dieva bauslība ir viņa sirdī, viņa soļi nestraipelēs.
32 Den gudløse lurer på den retfærdige og står ham efter Livet,
Bezdievīgais glūn uz taisno un meklē viņu nokaut.
33 men, HERREN giver ham ej i hans Hånd og lader ham ikke dømmes for Retten.
Bet Tas Kungs to nepamet viņa rokā, un to nepazudina, kad to tiesā.
34 Bi på HERREN og bliv på hans Vej, så skal han ophøje dig til at arve Landet; du skal skue de gudløses Undergang.
Gaidi uz To Kungu un sargi Viņa ceļu, tad Viņš tevi paaugstinās, ka tu zemi iemanto; tu redzēsi, ka bezdievīgie taps izdeldēti.
35 Jeg har set en gudløs trodse, bryste sig som en Libanons Ceder
Es esmu redzējis vienu bezdievīgu, tas darīja varas darbus un zaļoja kā paša audzis koks.
36 men se, da jeg gik der forbi, var han borte; da jeg søgte ham, fandtes han ikke.
Bet tas iznīka, un redzi, tā nebija vairs; es pēc viņa vaicāju bet viņš netapa atrasts.
37 Vogt på Uskyld, læg Vind på Oprigtighed, thi Fredens Mand har en Fremtid;
Ņem vērā sirds skaidro un uzlūko taisno, jo tādam vīram beidzot labi klāsies.
38 men Overtræderne udryddes til Hobe, de gudløses Fremtid går tabt.
Bet pārkāpēji kopā taps samaitāti, bezdievīgie taps beidzot izdeldēti.
39 De retfærdiges Frelse kommer fra HERREN, deres Tilflugt i Nødens Stund;
Bet taisno palīdzība ir no Tā Kunga; Tas tiem ir par stiprumu bēdu laikā.
40 HERREN hjælper og frier dem, fra de gudløse frier og frelser han dem; thi hos ham har de søgt deres Tilflugt.
Un Tas Kungs tiem palīdzēs un tos izglābs, Viņš tos izglābs no bezdievīgiem, un tos izpestīs, jo tie paļaujas uz Viņu.
