Salme 36

1 (Til sangmesteren. Af HERRENs tjener David.) Synden taler til den Gudløse inde i hans Hjerte; Gudsfrygt har han ikke for Øje;

Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Dziedātāju vadonim. Savā sirds dziļumā es nomanu vienu Dieva vārdu par bezdievīgā pārkāpšanu: ka Dieva bijāšanas nav priekš viņa acīm.

2 thi den smigrer ham frækt og siger, at ingen skal finde hans Brøde og hade ham.

Jo tas pārrunājās pats savās acīs, ka viņa noziegumu neatradīs un nenīdēs.

3 Hans Munds Ord er Uret og Svig, han har ophørt at handle klogt og godt;

Viņa mutes vārdi ir nelietība un viltība, viņš vairs neprot laba darīt.

4 på sit Leje udtænker han Uret, han træder en Vej, som ikke er god; det onde afskyr han ikke.

Viņš izdomā nelietību savā gultā, viņš iet pa tādu ceļu, kas nav labs, ļaunu viņš neatmet.

5 HERRE, din Miskundhed rækker til Himlen, din Trofasthed når til Skyerne,

Ak Kungs, Tava žēlastība sniedzās līdz pat debesīm, un Tava patiesība līdz padebešiem.

6 din Retfærd er som Guds Bjerge, dine Domme som det store Dyb; HERRE, du frelser Folk og Fæ,

Tava taisnība stāv tāpat kā Dieva kalni, Tavas tiesas kā lieli dziļumi; Kungs, Tu palīdzi cilvēkiem un lopiem.

7 hvor dyrebar er dog din Miskundhed, Gud! Og Menneskebørnene skjuler sig i dine Vingers Skygge;

Cik dārga ir, ak Dievs, Tava žēlastība, ka cilvēku bērni patveras apakš Tavu spārnu ēnas!

8 de kvæges ved dit Huses Fedme, du læsker dem af din Lifligheds Strøm;

Tie top pildīti no Tava nama taukumiem, un Tu tos dzirdini no Tava garduma upēm,

9 thi hos dig er Livets Kilde, i dit Lys skuer vi Lys!

Jo pie Tevis ir dzīvības avots, Tavā gaismā mēs redzam gaismu.

10 Lad din Miskundhed blive over dem, der kender dig, din Retfærd over de oprigtige af Hjertet.

Izplet Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un Savu taisnību pār sirds skaidriem.

11 Lad Hovmods Fod ej træde mig ned, gudløses Hånd ej jage mig bort.

Lai lepno kāja nenāk pār mani, un bezdievīgo roka lai mani nevajā.

12 Se, Udådsmændene falder, slås ned, så de ikke kan rejse sig.

Redzi, ļaundarītāji krīt; tie top zemē gāzti un vairs nevar celties.