Salme 26

1 (Af David.) Skaf mig ret, o HERRE, thi jeg vandrer i Uskyld, stoler på HERREN uden at vakle.

Dāvida dziesma. Kungs, spried man tiesu, jo es staigāju savā sirds skaidrībā un paļaujos uz To Kungu - es nešaubīšos.

2 Ransag mig, HERRE, og prøv mig, gransk mine Nyrer og mit Hjerte;

Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izlūko manas īkstis un manu sirdi.

3 thi din Miskundhed står mig for Øje, jeg vandrer i din Sandhed.

Jo Tava žēlastība ir priekš manām acīm, un es staigāju Tavā patiesībā.

4 Jeg tager ej Sæde blandt Løgnere, blandt falske kommer jeg ikke.

Es nesēžos pie neliešiem un netinos ar viltniekiem.

5 Jeg hader de ondes Forsamling, hos gudløse sidder jeg ej.

Es ienīstu ļaundarītāju draudzi, un nesēžu pie bezdievīgiem.

6 Jeg tvætter mine Hænder i Renhed, at jeg kan vandre omkring dit Alter, HERRE,

Es mazgāju savas rokas nenoziedzībā un esmu, Kungs, ap Tavu altāri,

7 for at istemme Takkesang, fortælle om alle dine Undere.

Lai ar teikšanas balsi daru zināmus un sludināju visus Tavus brīnumus.

8 HERRE, jeg elsker dit Hus, det Sted, hvor din Herlighed bor.

Kungs, es mīlēju Tava nama mājokli un Tavas godības telts vietu.

9 Bortriv ikke min Sjæl med Syndere, mit Liv med blodstænkte Mænd,

Neaizrauj manu dvēseli līdz ar grēciniekiem nedz manu dzīvību līdz ar asins ļaudīm;

10 i hvis Hænder er Skændselsdåd, hvis højre er fuld af Bestikkelse.

Viņu rokās ir negantība, un viņu labā roka ir pilna dāvanu.

11 Jeg har jo vandret i Uskyld, forløs mig og vær mig nådig!

Bet es staigāju savā sirds skaidrībā; atpestī mani un apžēlojies par mani.

12 Min Fod står på den jævne Grund, i Forsamlinger vil jeg love HERREN.

Mana kāja stāv uz līdzena ceļa, draudzes sapulcēs es teikšu To Kungu.