Ordsprogene 15
1 Mildt svar stiller vrede, sårende ord vækker nag.
Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas.
2 Vises Tunge drypper af Kundskab, Dårskab strømmer fra Tåbers Mund.
Gudra mēle dara mācību mīlīgu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.
3 Alle Vegne er HERRENs Øjne, de udspejder onde og gode.
Tā Kunga acis ir visās malās un ņem vērā ļaunus un labus.
4 Et Livets Træ er Tungens Mildhed, dens Falskhed giver Hjertesår.
Mēle, kas mierina, ir dzīvības koks, bet netikla lauž sirdi.
5 Dåre lader hånt om sin Faders Tugt, klog er den, som tager Vare på Revselse.
Ģeķis smejas par sava tēva pamācīšanu, bet kas mācību pieņem, pieaugs gudrībā.
6 Den retfærdiges Hus har megen Velstand, den gudløses Høst lægges øde.
Taisna namā ir liela svētība, bet pie bezdievīga ienākuma posts.
7 Vises Læber udstrør Kundskab, Tåbers Hjerte er ikke ret.
Gudro lūpas sēj atzīšanu, bet ģeķu sirds tāda vis nav.
8 Gudløses Offer er HERREN en Gru, retsindiges Bøn har han Velbehag i.
Bezdievīgo upuris Tam Kungam ir negantība, bet taisno lūgšana viņam labi patīk.
9 Den gudløses Færd er HERREN en Gru, han elsker den, der stræber efter Retfærd.
Bezdievīga ceļš Tam Kungam ir negantība, bet kas pēc taisnības dzenās, to viņš mīl.
10 Streng Tugt er for den, der forlader Vejen; den, der hader Revselse, dør.
Grūta pārmācīšana būs tam, kas no ceļa atstājās; kas pamācīšanu ienīst, tas nomirs.
Elle un viņas bezdibenis ir Tā Kunga priekšā, vai tad ne jo vairāk cilvēku bērnu sirdis! (Sheol h7585)
12 Spotteren ynder ikke at revses, til Vismænd går han ikke.
Mēdītājs nemīl to, kas viņu pamāca, viņš nemetās pie gudriem.
13 Glad Hjerte giver venligt Ansigt, ved Hjertesorg bliver Modet brudt.
Priecīga sirds dara vaigu priecīgu, bet sirdēsti nospiež garu.
14 Den forstandiges Hjerte søger Kundskab, Tåbers Mund lægger Vind på Dårskab.
Prātīga vīra sirds meklē atzīšanu, bet ģeķu vaigs ganās ģeķībā.
15 Alle den armes Dage er onde, glad Hjerte er stadigt Gæstebud.
Bēdīga cilvēka dienas ir visas līdz ļaunas, bet priecīgai sirdij ir dzīres bez mitēšanās.
16 Bedre lidet med HERRENs Frygt end store Skatte med Uro.
Labāk ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu, nekā liela manta, kur raizes klāt.
17 Bedre en Ret Grønt med Kærlighed end fedet Okse og Had derhos.
Kāpostu virums ar mīlestību ir labāks, nekā barots vērsis ar naidu.
18 Vredladen Mand vækker Splid, sindig Mand stiller Trætte.
Sirdīgs(dusmīgs) vīrs ceļ ķildu, bet lēnprātīgais klusina bāršanos.
19 Den lades Vej er spærret af Tjørn, de flittiges Sti er banet.
Sliņķa ceļš ir kā ērkšķu krūms, bet taisno tekas ir līdzenas.
20 Viis Søn glæder sin Fader, Tåbe til Menneske foragter sin Moder.
Gudrs dēls iepriecina tēvu, bet ģeķīgs cilvēks pulgo savu māti.
21 Dårskab er Glæde for Mand uden Vid, Mand med Indsigt går lige frem.
Ģeķība neprātīgiem ir prieks, bet prātīgs vīrs staigā pareizi.
22 Er der ikke holdt Råd, så mislykkes Planer, de lykkes, når mange rådslår.
Kur padoma nav, tur nodoms netiek galā, bet caur daudz padoma devējiem tas izdodas.
23 Mand er glad, når hans Mund kan svare, hvor godt er et Ord i rette Tid.
Vīrs priecājās par savas mutes atbildi, un vārds īstenā laikā, cik tas labs!
Gudram dzīvības ceļš iet uz augšu, lai izbēg no elles apakšā. (Sheol h7585)
25 Hovmodiges Hus river HERREN bort, han fastsætter Enkens Skel.
Lepniem Tas Kungs namu noposta, bet uztaisa atraitnes ežas.
26 Onde Tanker er HERREN en Gru, men hulde Ord er rene.
Ļauna vīra nodomi Tam Kungam ir negantība, bet laipnīga valoda šķīsta.
27 Den øder sit Hus, hvem Vinding er alt; men leve skal den, der hader Gave.
Rautin raujot cilvēks izposta savu namu, bet kas kukuļus ienīst, tas dzīvos.
28 Den retfærdiges Hjerte tænker, før det svarer, gudløses Mund lader ondt strømme ud.
Taisna sirds apdomā, ko atbildēt, bet bezdievīgo mute izverd ļaunumu.
29 HERREN er gudløse fjern, men hører retfærdiges Bøn.
Tas Kungs ir tālu no bezdievīgiem, bet taisno lūgšanu viņš paklausa.
30 Milde Øjne fryder Hjertet, godt Bud giver Marv i Benene.
Spožas acis iepriecina sirdi; laba vēsts stiprina kaulus.
31 Øret, der lytter til Livsens Revselse, vil gerne dvæle iblandt de vise.
Auss, kas klausa dzīvības mācībai, mājos gudro vidū.
32 Hvo Tugt forsmår, lader hånt om sin Sjæl, men Vid fanger den, der lytter til Revselse.
Kas mācību atmet, tas zaudē dvēseli; bet kas mācībai klausa, ņemas gudrībā.
33 HERRENs Frygt er Tugt til Visdom, Ydmyghed først og siden Ære.
Tā Kunga bijāšana ir pamācīšana uz gudrību, un pazemība ved godā.
