Job 41

1 Kan du trække Krokodillen op med Krog og binde dens Tunge med Snøre?

Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?

2 Kan du mon stikke et Siv i dens Snude, bore en Krog igennem dens Kæber?

Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?

3 Mon den vil trygle dig længe og give dig gode Ord?

Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?

4 Mon den vil indgå en Pagt med dig, så du får den til Træl for evigt?

Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?

5 Han du mon lege med den som en Fugl og tøjre den for dine Pigebørn?

Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?

6 Falbyder Fiskerlauget den og stykker den ud mellem Sælgerne?

Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?

7 Mon du kan spække dens Hud med Kroge og med Harpuner dens Hoved?

Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?

8 Læg dog engang din Hånd på den! Du vil huske den Kamp og gør det ej mer.

Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.

9 Det Håb vilde blive til Skamme, alene ved Synet lå du der.

Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.

10 Ingen drister sig til at tirre den, hvem holder Stand imod den?

Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, - kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?

11 Hvem møder den og slipper fra det hvem under hele Himlen?

Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.

12 Jeg tier ej om dens Lemmer, hvor stærk den er, hvor smukt den er skabt.

Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.

13 Hvem har trukket dens Klædning af, trængt ind i dens dobbelte Panser?

Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?

14 Hvem har åbnet dens Ansigts Døre? Rundt om dens Tænder er Rædsel.

Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.

15 Dens Ryg er Reder af Skjolde, dens Bryst er et Segl af Sten;

Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.

16 de sidder tæt ved hverandre, Luft kommer ikke ind derimellem;

Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.

17 de hænger fast ved hverandre, uadskilleligt griber de ind i hverandre.

Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.

18 Dens Nysen fremkalder strålende Lys, som Morgenrødens Øjenlåg er dens Øjne.

Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.

19 Ud af dens Gab farer Fakler, Ildgnister spruder der frem.

No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.

20 Em står ud af dens Næsebor som af en ophedet, kogende Kedel.

No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.

21 Dens Ånde tænder som glødende Kul, Luer står ud af dens Gab.

Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.

22 Styrken bor på dens Hals, og Angsten hopper foran den.

Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.

23 Tæt sidder Kødets Knuder, som støbt til Kroppen; de rokkes ikke;

Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.

24 fast som Sten er dens Hjerte støbt, fast som den nederste Møllesten.

Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.

25 Når den rejser sig, gyser Helte, fra Sans og Samling går de af Skræk.

Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.

26 Angriberens Sværd holder ikke Stand, ej Kastevåben, Spyd eller Pil.

Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.

27 Jern regner den kun for Halm og Kobber for trøsket Træ;

Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.

28 Buens Søn slår den ikke på Flugt, Slyngens Sten bliver Strå for den,

Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.

29 Stridskøllen regnes for Rør, den ler ad det svirrende Spyd.

Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.

30 På Bugen er der skarpe Rande, dens Spor i Dyndet er som Tærskeslædens;

Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.

31 Dybet får den i Kog som en Gryde, en Salvekedel gør den af Floden;

Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.

32 bag den er der en lysende Sti, Dybet synes som Sølverhår.

Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.

33 Dens Lige findes ikke på Jord, den er skabt til ikke at frygte.

Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.

34 Alt, hvad højt er, ræddes for den, den er Konge over alle stolte Dyr.

Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.