Job 23

1 Så tog Job til Orde og svarede:

Bet Ījabs atbildēja un sacīja:

2 "Også i Dag er der Trods i min Klage, tungt ligger hans Hånd på mit Suk!

Vēl šodien man jātiepjas manās vaimanās, tā roka uz manis ir smagāka, nekā manas nopūtas.

3 Ak, vidste jeg Vej til at finde ham, kunde jeg nå hans Trone!

Ak kaut es Viņu zinātu atrast un varētu aiztikt līdz Viņa krēslam.

4 Da vilde jeg udrede Sagen for ham og fylde min Mund med Beviser,

Es Viņam liktu priekšā savu lietu un raudzītu pierādīt savu taisnību.

5 vide, hvad Svar han gav mig, skønne, hvad han sagde til mig!

Es gribētu dzirdēt tos vārdus, ko Viņš man atbildētu, un vērā ņemt, ko Viņš man sacītu:

6 Mon han da satte sin Almagt imod mig? Nej, visselig agted han på mig;

Vai Viņš pēc Sava lielā spēka ar mani tiesāsies? Nē, Viņš klausīsies uz mani.

7 da gik en oprigtig i Rette med ham, og jeg bjærged for evigt min Ret.

Tad taisns ar Viņu tiesātos, un es mūžam taptu izglābts no sava soģa.

8 Men går jeg mod Øst, da er han der ikke, mod Vest, jeg mærker ej til ham;

Bet, ja es eju pret rītiem, tad Viņa tur nav, ja eju pret vakariem, tad Viņu nemanu.

9 jeg søger i Nord og ser ham ikke, drejer mod Syd og øjner ham ej.

Ja Viņš ziemeļos dara Savu darbu, tad es Viņu neraugu, ja Viņš nogriežas uz dienasvidu, tad es Viņu neredzu.

10 Thi han kender min Vej og min Vandel, som Guld går jeg frem af hans Prøve.

Bet Viņš zina manu ceļu; ja Viņš mani pārbaudītu, tad es taptu atrasts kā zelts.

11 Min Fod har holdt fast ved hans Spor, hans Vej har jeg fulgt, veg ikke derfra,

Mana kāja turējās Viņa pēdās, es Viņa ceļu esmu sargājis un neesmu atkāpies.

12 fra hans Læbers Bud er jeg ikke veget, hans Ord har jeg gemt i mit Bryst.

No Viņa lūpu pavēles es neesmu atkāpies, Viņa mutes vārdus es vairāk esmu glabājis nekā savu padomu.

13 Men han gjorde sit Valg, hvem hindrer ham Han udfører, hvad hans Sjæl attrår.

Bet kad Viņš uz ko pastāv, kas Viņu novērsīs? Ko Viņš grib, to Viņš dara.

14 Thi han fuldbyrder, hvad han bestemte, og af sligt har han meget for.

Jo Viņš izdara, ko Viņš par mani nodomājis, un vēl daudz tādu padomu ir pie Viņa.

15 Derfor forfærdes jeg for ham og gruer ved Tanken om ham.

Tādēļ es iztrūcinājos priekš Viņa vaiga; kad es to apdomāju, tad es bīstos Viņa priekšā.

16 Ja, Gud har nedbrudt mit Mod, forfærdet mig har den Almægtige;

Tas stiprais Dievs manu sirdi darījis bailīgu, un tas Visuvarenais mani iztrūcinājis.

17 thi jeg går til i Mørket, mit Åsyn dækkes af Mulm.

Jo tādā tumsībā es vēl neesmu izdeldēts, lai gan tumsa manu vaigu apklājusi.