Job 21
1 Så tog Job til Orde og svarede:
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
2 "Hør dog, hør mine Ord, lad det være Trøsten, I giver!
Klausāties, klausāties manu valodu, un tā mani iepriecinājāt.
3 Find jer nu i, at jeg taler, siden kan I jo håne!
Paciešaties man runājot, pēc apsmejiet manu valodu.
4 Gælder min Klage Mennesker? Hvi skulde jeg ej være utålmodig?
Vai tad es vaidu par cilvēkiem, un kā lai mans prāts nav skumīgs?
5 Vend jer til mig og stivn af Rædsel, læg Hånd på Mund!
Skatāties uz mani, tad jūs iztrūcināsities un liksiet roku uz muti.
6 Jeg gruer, når jeg tænker derpå, mit Legeme gribes af Skælven:
Kad es to pieminu, tad es iztrūkstos, un šaušalas pārņem manu miesu.
7 De gudløse, hvorfor lever de, bliver gamle, ja vokser i Kraft?
Kāpēc bezdievīgi paliek dzīvi, top veci, un vareni spēkā?
8 Deres Æt har de blivende hos sig, deres Afkom for deres Øjne;
Viņu sēkla pastāv viņu priekšā līdz ar viņiem, un viņu bērni priekš viņu acīm.
9 deres Huse er sikre mod Rædsler, Guds Svøbe rammer dem ikke;
Viņu namam ir miers bez bailēm, un Dieva rīkste nenāk pār tiem.
10 ej springer deres Tyr forgæves, Koen kælver, den kaster ikke;
Viņa vērsis aplec un nepaliek bez augļiem, viņa govs vedās un neizmetās.
11 de slipper deres Drenge ud som Får, deres Børneflok boltrer sig ret;
Savus bērnus tie izlaiž kā avju pulku, un viņu puikas lēkā.
12 de synger til Pauke og Citer, er glade til Fløjtens Toner;
Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājās ar stabules skaņu.
Tie pavada savas dienas labklājībā, un acumirklī tie iegrimst kapā. (Sheol h7585)
14 skønt de siger til Gud: "Gå fra os, at kende dine Veje er ikke vor Lyst!
Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.
15 Den Almægtige? Hvad han? Skal vi tjene ham? Hvad Gavn at banke på hos ham?"
Kas ir tas Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, un kāds labums mums atlec, ka to piesauktu?
16 Er ej deres Lykke i deres Hånd og gudløses Råd ham fjernt?
(Bet) redzi, viņu labums nestāv viņu rokā; tādēļ bezdievīgo padoms lai ir tālu nost no manis.
17 Når går de gudløses Lampe ud og når kommer Ulykken over dem? Når deler han Loddet ud i sin Vrede,
Cikkārt tad izdziest bezdievīgo gaišums, un posts tiem uznāk, ka Dievs (tiem) liek valgus Savā dusmībā?
18 så de bliver som Strå for Vinden, som Avner, Storm fører bort?
Ka tie ir kā rugāji priekš vēja un kā pelus, ko vētra aizrauj.
19 Gemmer Gud hans Ulykkeslod til hans Børn? Ham selv gengælde han, så han mærker det,
Dievs pataupot viņa nelaimi uz viņa bērniem. Lai Viņš to viņam pašam atmaksā, ka pats to mana.
20 lad ham selv få sit Vanheld at se, den Almægtiges Vrede at drikke!
Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no tā Visuvarenā bardzības.
21 Thi hvad bryder han sig siden om sit Hus, når hans Måneders Tal er udrundet?
Jo kādas tam bēdas par savu namu, kad paša vairs nav, kad viņa mēnešu skaits ir beigts.
22 Kan man vel tage Gud i Skole, ham, som dømmer de højeste Væsner?
Kas mācītu saprašanu Dievam, kas arī tos augstos tiesā?
23 En dør jo på Lykkens Tinde, helt tryg og så helt uden Sorger:
Viens nomirst pilnā spēkā visā mierā un laimē;
24 hans Spande er fulde af Mælk, hans Knogler af saftig Marv;
Viņa trauki ir pilni piena, un viņa kauli ir tauki no smadzenēm.
25 med bitter Sjæl dør en anden og har aldrig nydt nogen Lykke;
Cits atkal mirst ar rūgtu dvēseli un nekad nav baudījis labuma.
26 de lægger sig begge i Jorden, og begge dækkes af Orme!
Tie kopā guļ pīšļos, un abus tārpi apklāj.
27 Se, jeg kender så vel eders Tanker og de Rænker, I spinder imod mig,
Redzi, es zinu jūsu domas un jūsu gudrību, ar ko jūs mani gribat nomākt.
28 når I siger: "Hvor er Stormandens Hus og det Telt, hvor de gudløse bor?"
Jo jūs sakāt: kur ir tā varenā nams, un kur to bezdievīgo telts un dzīve?
29 Har I aldrig spurgt de berejste og godkendt deres Beviser:
Vai neesat vaicājuši, kas tālus ceļus gājuši; vai nezināt, ko tie stāsta?
30 Den onde skånes på Ulykkens Dag og frelses på Vredens Dag.
Ka ļaunais glābjās nelaimes dienā, un bardzības dienā tie top pasargāti.
31 Hvem foreholder ham vel hans Færd, gengælder ham, hvad han gør?
Kas viņam acīs pārmetīs viņa ceļu, kas viņu sodīs, kad tas ko dara?
32 Til Graven bæres han hen, ved hans Gravhøj holdes der Vagt;
Ar godu viņš top pavadīts kapā, un kaps tam stāv par dzīvu piemiņu.
33 i Dalbunden hviler han sødt, Alverden følger så efter, en Flok uden Tal gik forud for ham.
Kapa smiltis ir viņam vieglas, un visi cilvēki iet viņam pakaļ, kā tie priekš viņa bijuši bez skaita.
34 Hvor tom er den Trøst, som I giver! Eders Svar - kun Svig er tilbage!
Kā tad jūs mani tik velti iepriecinājat? Jūsu atbildes ir un paliek blēņas.
