Pjesma nad Pjesmama 1
1 Salomonova Pjesma nad pjesmama
Salamana augstā dziesma.
2 Poljubi me poljupcem usta svojih, ljubav je tvoja slađa od vina.
Lai viņš mani skūpsta ar savas mutes skūpstīšanu; jo tava mīlestība ir jo mīlīgāka nekā vīns.
3 Miris najboljih mirodija, ulje razlito ime je tvoje, zato te ljube djevojke.
Tavai eļļai ir salda smarža; tavs vārds ir izlieta eļļa, tāpēc jaunavas tevi mīl.
4 Povuci me za sobom, bježimo! Kralj me uveo u odaje svoje. Igrat ćemo se i radovati zbog tebe, slavit ćemo ljubav tvoju više nego vino. Pravo je da te ljube.
Velc mani, tad mēs tev tecēsim pakaļ; ķēniņš mani ved savos kambaros; mēs līksmosimies un priecāsimies par tevi; mēs pieminēsim tavu mīlestību vairāk nekā vīnu; patiesīgi tevi mīl.
5 Crna sam ali lijepa, kćeri jeruzalemske, kao šatori kedarski, kao zavjese Salomonove.
Es esmu melna, bet mīlīga, jūs Jeruzālemes meitas, tā kā Ķedara teltis, kā Salamana gardīnes(aizkari).
6 Ne gledajte što sam garava, to me sunce opalilo. Sinovi majke moje rasrdili se na mene, postavili me da čuvam vinograde; a svog vinograda, koji je u meni, nisam čuvala.
Neuzlūkojiet mani, ka esmu pamelna, jo saulē esmu nodegusi; manas mātes bērni pret mani apskaitušies, tie mani likuši par vīna dārzu sargātāju; savu pašu vīna dārzu neesmu apsargājusi.
7 Reci mi, ti koga ljubi duša moja, gdje paseš, gdje se u podne odmaraš, da ne lutam, tražeći te, oko stada tvojih drugova.
Saki man, tu, ko mana dvēsele mīl, kur tu gani, kur tu gulies pusdienā? Jo kāpēc man būs aloties pie tavu biedru ganāmiem pulkiem?
8 Ako ne znaš, o najljepša među ženama, izađi i slijedi tragove stada i pasi kozliće svoje oko pastirskih koliba.
Ja tu to nezini, tu visu skaistākā starp sievām, tad ej jel pa avju pēdām un gani savus kazlēnus pie ganu teltīm.
9 Usporedio bih te s konjima pod kolima faraonovim, o prijateljice moja.
Es tevi līdzināju, mana draudzene, ar tiem zirgiem pie Faraona ratiem.
10 Lijepi su obrazi tvoji među naušnicama, vrat tvoj pod ogrlicama.
Tavi vaigi ir mīlīgi sprādzēs, tavs kakls pērļu rotā.
11 Učinit ćemo za tebe zlatne naušnice s privjescima srebrnim.
Mēs tev taisīsim zelta sprādzes ar sudraba podziņām.
12 - Dok se kralj odmara na svojim dušecima, (tada) nard moj miriše.
Kamēr ķēniņš pie galda, mana nardes puķīte dod savu smaržu.
13 Dragi mi je moj stručak smirne što mi među grudima počiva.
Mans draugs man ir mirru pušķis, pie manām krūtīm piesprausts.
14 Dragi mi je moj grozd ciprov u vinogradima engedskim.
Mans draugs man ir vīna ķekars Enģedi vīna dārzos.
15 - Gle, kako si lijepa, prijateljice moja, gle, kako si lijepa, imaš oči kao golubica.
Redzi, tu esi skaista, mana draudzene, redzi, tu esi skaista, tavas acis ir kā baložu acis.
16 - Gle, kako si lijep, dragi moj, gle, kako si mio. Zelenilo je postelja naša.
Redzi, tu esi skaists, mans draugs, un mīlīgs, un mūsu dusas vieta zaļo.
17 - Grede kuća naših cedri su, a natkrovlje čempresi.
Mūsu namu baļķi ir ciedri, mūsu sijas ir cipreses.
