Psalmi 51

1 Zborovođi. Psalam. Davidov. Kad je k Davidu došao prorok Natan poslije njegova grijeha Smiluj mi se, Bože, po milosrđu svome, po velikom smilovanju izbriši moje bezakonje!

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batsebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc Savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc Savas lielās sirdsžēlastības!

2 Operi me svega od moje krivice, od grijeha me mojeg očisti!

Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.

3 Bezakonje svoje priznajem, grijeh je moj svagda preda mnom.

Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr.

4 Tebi, samom tebi ja sam zgriješio i učinio što je zlo pred tobom: pravedan ćeš biti kad progovoriš, bez prijekora kada presudiš.

Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis priekš Tavām acīm, ka Tu palieci taisns Savos vārdos un šķīsts Savā tiesā.

5 Evo, grešan sam već rođen, u grijehu me zače majka moja.

Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi.

6 Evo, ti ljubiš srce iskreno, u dubini duše učiš me mudrosti.

Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu to apslēpto gudrību.

7 Poškropi me izopom da se očistim, operi me, i bit ću bjelji od snijega!

Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs.

8 Objavi mi radost i veselje, nek' se obraduju kosti satrvene!

Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka tie kauli līksmojās, ko Tu esi satriecis.

9 Odvrati lice od grijeha mojih, izbriši svu moju krivicu!

Apslēp Savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu.

10 Čisto srce stvori mi, Bože, i duh postojan obnovi u meni!

Radi iekš manis, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno iekš manis pastāvīgu garu.

11 Ne odbaci me od lica svojega i svoga svetog duha ne uzmi od mene!

Nemet mani nost no Sava vaiga, un neatņem no manis Savu Svēto Garu.

12 Vrati mi radost svoga spasenja i učvrsti me duhom spremnim!

Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu.

13 Učit ću bezakonike tvojim stazama, i grešnici tebi će se obraćati.

Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas.

14 Oslobodi me od krvi prolivene, Bože, Bože spasitelju moj! Nek' mi jezik kliče pravednosti tvojoj!

Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs Tavu taisnību.

15 Otvori, Gospodine, usne moje, i usta će moja naviještati hvalu tvoju.

Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks Tavu slavu.

16 Žrtve ti se ne mile, kad bih dao paljenicu, ti je ne bi primio.

Jo Tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris Tev nepatīk.

17 Žrtva Bogu duh je raskajan, srce raskajano, ponizno, Bože, nećeš prezreti.

Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nesmādēsi.

18 U svojoj dobroti milostiv budi Sionu i opet sagradi jeruzalemske zidine!

Dari labu Ciānai pēc Savas labprātības, uztaisi Jeruzālemes mūrus.

19 Tada će ti biti mile žrtve pravedne i tad će se prinosit' teoci na žrtveniku tvojemu.

Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un visa(kopējais) sadedzināmais upuris, tad upurēs vēršus uz Tava altāra.