Psalmi 107
1 Hvalite Jahvu jer je dobar, jer je dovijeka ljubav njegova!
Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2 Tako nek' reknu svi otkupljenici koje Jahve otkupi iz ruke dušmanske
Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas
3 i koje skupi iz svih zemalja, s istoka i sa zapada, sa sjevera i s juga.
Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
4 Lutahu pustinjom, u samoći pustoj, puta ne nalazeć' do naseljena grada.
Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,
5 Gladni su bili, žeđu izmoreni, duša je klonula u njima.
Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.
6 Tada zavapiše Jahvi u svojoj tjeskobi, i on ih istrže iz svih nevolja.
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm,
7 Pravim ih putem pÓovede da stignu ka gradu naseljenu.
Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot:
8 Neka hvale Jahvu za dobrotu njegovu, za čudesa njegova sinovima ljudskim!
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
9 Jer gladnu dušu on nasiti, dušu izgladnjelu on napuni dobrima.
Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. -
10 U mraku sjeđahu i u tmini, sputani bijedom i gvožđima,
Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs,
11 jer su prkosili besjedama Božjim i prezreli naum Svevišnjega.
Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu;
12 Srce im stoga skrši patnjama: posrtahu, a ne bješe nikog da im pomogne.
Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.
13 Tada zavapiše Jahvi u svojoj tjeskobi i on ih istrže iz svih nevolja.
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm
14 Izvede ih iz tmina i mraka, raskide okove njihove.
Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites:
15 Neka hvale Jahvu za dobrotu njegovu, za čudesa njegova sinovima ljudskim!
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
16 Jer razbi vrata mjedena i gvozdene polomi zasune.
Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. -
17 Zbog svojih bezakonja bolovahu oni, ispaštajuć' svoje opačine:
Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,
18 svako se jelo gadilo duši njihovoj, do vrata smrti oni dođoše.
Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem.
19 Tada zavapiše Jahvi u svojoj tjeskobi i on ih istrže iz svih nevolja.
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.
20 Riječ svoju posla da ih ozdravi i život im spasi od jame grobne.
Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm:
21 Neka hvale Jahvu za dobrotu njegovu, za čudesa njegova sinovima ljudskim!
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
22 Nek' prinose žrtve zahvalnice i kličući nek' djela njegova kazuju!
Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. -
23 Oni koji lađama zaploviše morem da po vodama silnim trguju:
Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,
24 oni vidješe djela Jahvina, čudesa njegova na pučini.
Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,
25 On reče i olujni se vjetar uzvitla što u visinu diže valove mora.
Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja,
26 Do neba se dizahu, u bezdan se spuštahu, u nevolji duša im ginula.
Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,
27 Teturahu i posrtahu kao pijani, sva ih je mudrost izdala.
Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka.
28 Tada zavapiše Jahvi u svojoj tjeskobi i on ih istrže iz svih nevolja.
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm;
29 Smiri oluju u tih povjetarac, valovi morski umukoše.
Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;
30 Obradovaše se tišini, u željenu luku on ih povede.
Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:
31 Neka hvale Jahvu za dobrotu njegovu, za čudesa njegova sinovima ljudskim!
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem.
32 Neka ga uzvisuju u narodnom zboru, neka ga hvale u vijeću staraca!
Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū.
33 On pretvori rijeke u pustinju, a izvore vodene u žednu zemlju;
Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām,
34 plodonosnu zemlju u slanu pustaru zbog zloće žitelja njezinih.
Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ;
35 On obrati pustinju u jezero, a zemlju suhu u vodene izvore
Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu.
36 i naseli ondje izgladnjele te podigoše grad gdje će živjeti.
Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot,
37 Zasijaše njive, posadiše vinograde što im doniješe obilnu ljetinu.
Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.
38 I on ih blagoslovi te se namnožiše silno i stada im se ne smanjiše.
Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.
39 Prorijeđeni bjehu i prezreni pod teretom patnja i nevolja.
Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.
40 Onaj što izlijeva prezir na knezove pusti ih da po bespuću pustom lutaju.
Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav;
41 Iz nevolje pÓodiže ubogog i obitelji k'o stada ÓumnožÄi.
Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku.
42 Videć' to, čestiti neka se raduju, a zloća neka sebi usta začepi!
To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute.
43 Tko je mudar nek' o svemu tom razmišlja i nek' uvidi dobrotu Jahvinu!
Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.
