Mudre Izreke 8

1 Ne propovijeda li mudrost i ne diže li razboritost svoj glas?

Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?

2 Navrh brda, uza cestu, na raskršćima stoji,

Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;

3 kod izlaza iz grada, kraj ulaznih vrata, ona glasno viče:

Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:

4 “Vama, o ljudi, propovijedam i upravljam svoj glas sinovima ljudskim.

„Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.

5 Shvatite mudrost, vi neiskusni, a vi nerazumni, urazumite srce.

Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!

6 Slušajte, jer ću zboriti o važnim stvarima, i moje će usne otkriti što je pravo.

Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.

7 Jer moje nepce zbori istinu i zloća je mojim usnama mrska.

Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.

8 Sve su riječi mojih usta pravične, u njima nema ništa ni krivo ni prijetvorno.

Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.

9 Sve su one jasne razboritomu i pravedne onomu tko je stekao spoznaju.

Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.

10 Primajte radije moju pouku no srebro i znanje požudnije od zlata.

Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;

11 Jer mudrost je vrednija od biserja i nikakve se dragocjenosti ne mogu porediti s njom.

Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.

12 Ja, mudrost, boravim s razboritošću i posjedujem znanje umna djelovanja.

Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.

13 Strah Gospodnji mržnja je na zlo. Oholost, samodostatnost, put zloće i usta puna laži - to ja mrzim.

Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.

14 Moji su savjet i razboritost, ja sam razbor i moja je jakost.

Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.

15 Po meni kraljevi kraljuju i velikaši dijele pravdu.

Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;

16 Po meni knezuju knezovi i odličnici i svi suci zemaljski.

Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.

17 Ja ljubim one koji ljube mene i nalaze me koji me traže.

Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.

18 U mene je bogatstvo i slava, postojano dobro i pravednost.

Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.

19 Moj je plod bolji od čista i žežena zlata i moj je prihod bolji od čistoga srebra.

Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.

20 Ja kročim putem pravde, sred pravičnih staza,

Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,

21 da dadem dobra onima koji me ljube i napunim njihove riznice.

Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.

22 Jahve me stvori kao počelo svoga djela, kao najraniji od svojih čina, u pradoba;

Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.

23 oblikovana sam još od vječnosti, odiskona, prije nastanka zemlje.

No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.

24 Rodih se kad još nije bilo pradubina, dok nije bilo izvora obilnih voda.

Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.

25 Rodih se prije nego su utemeljene gore, prije brežuljaka.

Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.

26 Kad još ne bijaše načinio zemlje, ni poljana, ni početka zemaljskom prahu;

Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;

27 kad je stvarao nebesa, bila sam nazočna, kad je povlačio krug na licu bezdana.

Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,

28 Kad je u visini utvrđivao oblake i kad je odredio snagu izvoru pradubina;

Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,

29 kad je postavljao moru njegove granice da mu se vode ne preliju preko obala, kad je polagao temelje zemlji,

Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:

30 bila sam kraj njega, kao graditeljica, bila u radosti, iz dana u dan, igrajući pred njim sve vrijeme:

Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:

31 igrala sam po tlu njegove zemlje, i moja su radost djeca čovjekova.

Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.

32 Tako, djeco, poslušajte me, blago onima koji čuvaju moje putove.

Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.

33 Poslušajte pouku - da stečete mudrost i nemojte je odbaciti.

Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.

34 Blago čovjeku koji me sluša i bdi na mojim vratima svaki dan i koji čuva dovratnike moje.

Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;

35 Jer tko nalazi mene, nalazi život i stječe milost od Jahve.

Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.

36 A ako se ogriješi o mene, udi svojoj duši: svi koji mene mrze ljube smrt.”

Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“