Mudre Izreke 5
1 Sine moj, čuj moju mudrost, prigni uho mojoj razboritosti
Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
2 da sačuvaš oprez, da ti usne zadrže znanje.
Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
3 Jer s usana žene preljubnice kaplje med i nepce joj je glađe od ulja,
Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
4 ali je ona naposljetku gorka kao pelin, oštra kao dvosjekli mač.
Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
Viņas kājas nokāpj nāvē, viņas soļi aizsniedz elli; (Sheol h7585)
6 Ona ne pazi na put života, ne mari što su joj staze kolebljive.
Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
7 Zato me sada poslušaj, sine, i ne odstupaj od riječi mojih usta.
Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
8 Neka je put tvoj daleko od nje i ne približuj se vratima njezine kuće,
Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
9 da drugima ne bi dao svoju slavu i okrutnima svoje godine;
Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
10 da se ne bi tuđinci nasitili tvoga dobra i da tvoja zaslužba ne ode u tuđu kuću;
Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
11 da ne ridaš na koncu kad ti nestane tijela i puti
Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
12 i da ne kažeš: “Oh, kako sam mrzio pouku i kako mi je srce preziralo ukor!
Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
13 I ne slušah glasa svojih učitelja, niti priklonih uho onima što me poučavahu.
Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
14 I umalo ne zapadoh u svako zlo, usred zbora i zajednice!”
Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
15 Pij vodu iz svoje nakapnice i onu što teče iz tvoga studenca.
Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
16 Moraju li se tvoji izvori razlijevati i tvoji potoci teći ulicama?
Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
17 Nego neka oni budu samo tvoji, a ne i tuđinaca koji su uza te.
Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
18 Neka je blagoslovljen izvor tvoj i raduj se sa ženom svoje mladosti:
Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
19 neka ti je kao mila košuta i ljupka gazela, neka te grudi njene opajaju u svako doba, njezina ljubav zatravljuje bez prestanka!
Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
20 TÓa zašto bi se, sine moj, zanosio preljubnicom i grlio tuđinki njedra?
Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
21 Jer pred Jahvinim su očima čovjekovi putovi i on motri sve njegove staze.
Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
22 Opakoga će uhvatiti njegova zloća i sapet će ga užad njegovih grijeha.
Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
23 Umrijet će jer nema pouke, propast će zbog svoje goleme gluposti.
Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
