< Mudre Izreke 24 >
1 Ne zavidi opakim ljudima niti želi da budeš s njima.
Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem;
2 Jer im srce smišlja nasilje i usne govore o nedjelu.
Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.
3 Mudrošću se zida kuća i razborom utvrđuje,
Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina,
4 i po znanju se pune klijeti svakim blagom dragocjenim i ljupkim.
Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību.
5 Bolji je mudar od jakoga i čovjek razuman od silne ljudine.
Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā;
6 Jer s promišljanjem se ide u boj i pobjeda je u mnoštvu savjetnika.
Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam.
7 Previsoka je bezumnomu mudrost: zato na sudu ne otvara usta svojih!
Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos.
8 Tko smišlja zlo zove se učitelj podmukli.
Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.
9 Ludost samo grijeh snuje, i podrugljivac je mrzak ljudima.
Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.
10 Kloneš li u dan bijede, bijedna je tvoja snaga.
Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.
11 Izbavi one koje vode u smrt; i spasavaj one koji posrćući idu na stratište.
Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies?
12 Ako kažeš: “Nismo za to znali”, ne razumije li onaj koji ispituje srca? I ne znade li onaj koji ti čuva dušu? I ne plaća li on svakomu po njegovim djelima?
Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba?
13 Jedi med, sine moj, jer je dobar, i saće je slatko nepcu tvome.
Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē;
14 Takva je, znaj, i mudrost tvojoj duši: ako je nađeš, našao si budućnost i nada tvoja neće propasti.
Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
15 Ne postavljaj, opaki, zasjede stanu pravednikovu, ne čini nasilja boravištu njegovu;
Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;
16 jer padne li pravednik i sedam puta, on ustaje, a opaki propadaju u nesreći.
Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē.
17 Ne veseli se kad padne neprijatelj tvoj i ne kliči srcem kada on posrće,
Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp,
18 da ne bi vidio Jahve i za zlo uzeo i obratio srdžbu svoju od njega.
Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš.
19 Nemoj se srditi zbog zločinaca, nemoj zavidjeti opakima,
Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem!
20 jer zao čovjek nema budućnosti, svjetiljka opakih gasi se.
Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs.
21 Boj se Jahve, sine moj, i kralja: i ne buni se ni protiv jednoga ni protiv drugoga.
Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem.
22 Jer iznenada provaljuje nesreća njihova i tko zna kad će doći propast njihova.
Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin!
23 I ovo je od mudraca: Ne valja biti pristran na sudu.
Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi.
24 Tko opakomu veli: “Pravedan si”, proklinju ga narodi i kunu puci;
Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“to cilvēki lād un ļaudis ienīst.
25 a oni koji ga ukore nalaze zadovoljstvo, i na njih dolazi blagoslov sreće.
Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība.
26 U usta ljubi tko odgovara pošteno.
Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis.
27 Svrši svoj posao vani i uredi svoje polje, potom i kuću svoju zidaj.
Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu.
28 Ne svjedoči lažno na bližnjega svoga: zar ćeš varati usnama svojim?
Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām?
29 Ne reci: “Kako je on meni učinio, tako ću i ja njemu; platit ću tom čovjeku po djelu njegovu!”
Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“
30 Prolazio sam mimo polje nekog lijenčine i mimo vinograd nekog luđaka,
Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.
31 i gle, sve bijaše zaraslo u koprive, i sve pokrio čkalj, i kamena ograda porušena.
Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis.
32 Vidjeh to i pohranih u srcu, promotrih i uzeh pouku:
Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:
33 “Još malo odspavaj, još malo odrijemaj, još malo podvij ruke za počinak,
Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
34 i doći će tvoje siromaštvo kao skitač i oskudica kao oružanik!”
Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs.