Mudre Izreke 18

1 Vlastitoj požudi popušta onaj tko zastranjuje, i svađa se usprkos svakom razboru.

Kas ar citiem kopā neturas, tas savu gribu tik meklē, un ir kavēklis visās lietās.

2 Bezumnomu nije mio razum; stalo mu je dati srcu oduška.

Ģeķim netīk gudra valoda, bet tik vien atklāt savu paša sirdi.

3 Kad dolazi opačina, dolazi i prezir i bruka sa sramotom.

Bezdievīgam staigā līdz negods un ar apsmieklu kauns.

4 Duboke su vode riječi iz usta nečijih, izvor mudrosti bujica što se razlijeva.

Vārdi cilvēka mutē ir dziļš ūdens, un gudrības avots ir tekoša ūdens upīte.

5 Ne valja se obazirati na opaku osobu, da se pravedniku nanese nepravda na sudu.

Nav labi bezdievīga vaigu cienīt un nospiest taisno tiesā.

6 Bezumnikove se usne upuštaju u svađu i njegova usta izazivlju udarce.

Ģeķa lūpas ieved ķildā, un viņa mute brēc pēc sitieniem.

7 Bezumnomu su propast vlastita usta i usne su mu zamka životu.

Ģeķa mute sev pašai par postu, un viņa lūpas paša dvēselei par slazda valgu.

8 Klevetnikove su riječi kao poslastice: spuštaju se u dno utrobe.

Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.

9 Tko je nemaran u svom poslu, brat je onomu koji rasipa.

Kas laisks pie darba, tas palaidņa brālis.

10 Tvrda je kula ime Jahvino: njemu se pravednik utječe i nalazi utočišta.

Tā Kunga vārds ir stipra pils; tur taisnais glābjas un top izglābts.

11 Bogatstvo je bogatašu njegova tvrđava i kao visok zid u mašti njegovoj.

Bagātam manta ir viņa stiprā pils un viņam šķiet augsts mūris.

12 Pred slomom se oholi srce čovječje, a pred slavom ide poniznost.

Priekš bojāiešanas cilvēka sirds top lepna, bet pazemība ved godā.

13 Tko odgovara prije nego što sasluša, na ludost mu je i sramotu.

Kas atbild, pirms dzirdējis, tas tam par ģeķību un kaunu.

14 Kad je čovjek bolestan, njegov ga duh podiže, a ubijen duh tko će podići?

Vīra gars panes savas bēdas, bet kad gars izmisis, kas to var panest?

15 Razumno srce stječe znanje i uho mudrih traži znanje.

Prātīga sirds iemanto atzīšanu, un gudra auss meklē atzīšanu.

16 Dar čovjeku otvara put i vodi ga pred velikaše.

Dāvanas cilvēkam līdzina ceļu un viņu ved kungu priekšā.

17 Prvi je pravedan u svojoj parnici, a kad dođe njegov protivnik, opovrgne ga.

Kas pirmais sūdz, tam taisnība; kad nu nāk viņa pretinieks, tad to tirda.

18 Ždrijeb poravna svađe, pa i među moćnicima odlučuje.

Mesli nobeidz ķildas un izšķir varenos.

19 Uvrijeđen brat jači je od tvrda grada i svađe su kao prijevornice na tvrđavi.

Apkaitināts brālis ir cietāks nekā stipra pils, un ķilda nekā pils vārtu aizšaujamais.

20 Svatko siti trbuh plodom usta svojih, nasićuje se rodom usana svojih.

No mutes augļiem ikkatrs savu vēderu pildīs, un viņa lūpu padoms to ēdinās.

21 Smrt i život u vlasti su jeziku, a tko ga miluje, jede od ploda njegova.

Nāve un dzīvība stāv mēles galā; kā kurš runā, tā tam būs.

22 Tko je našao ženu, našao je sreću i stekao milost od Jahve.

Kas sievu atradis, tas atradis labumu un mantojis žēlastību no Tā Kunga.

23 Ponizno moleći govori siromah, a grubo odgovara bogataš.

Nabags runā lūgdamies, bet bagāts atbild bargi.

24 Ima prijatelja koji vode u propast, a ima i prijatelja privrženijih od brata.

Citam daudz draugu uz postu; bet ir draugi, kas labāki nekā brālis.