< Mudre Izreke 17 >

1 Bolji je zalogaj suha kruha s mirom nego sa svađom kuća puna žrtvene pečenke.
Sauss kumoss ar mieru ir labāks, nekā pilns nams ar kaujamiem, kur ķildas.
2 Razuman sluga vlada nad sinom sramotnim i s braćom će dijeliti baštinu.
Gudrs kalps valdīs pār netiklu dēlu un dalīs mantojumu starp brāļiem.
3 Taljika je za srebro i peć za zlato, a srca iskušava Jahve sam.
Kausējamais katls sudrabu, un ceplis zeltu, bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
4 Zločinac rado sluša usne prijevarne, i lažac spremno prisluškuje pogubnu jeziku.
Netiklis klausās uz blēņu valodām, melkulis griež ausi uz neliešu mēlēm.
5 Tko se ruga siromahu, podruguje se Stvoritelju njegovu, i tko se veseli nesreći, ne ostaje bez kazne.
Kas nabagu apsmej, tas nievā viņa Radītāju, un kas par viņa bēdām priecājās, nepaliks nesodīts.
6 Unuci su vijenac starcima, a sinovima ures oci njihovi.
Sirmgalvju kronis ir bērnu bērni, un bērnu goda rota ir viņu tēvi.
7 Ne dolikuje budali uzvišena besjeda, a još manje odličniku usne lažljive.
Ģeķiem nepieder augsti vārdi, nedz lielam kungam melot.
8 Dar je čarobni kamen u očima onoga koji ga daje: kamo se god okrene, uspijeva.
Kam ir ko dot, tam tas ir kā dārgs akmens; kur tik tas griežas, tur labi izdodas.
9 Tko prikriva prijestup, traži ljubav, a tko glasinu širi, razgoni prijatelje.
Kas grēku apklāj, tas iekopj draudzību; bet kas vainu no jauna aizņem, sarīdina radus.
10 Razumna se ukor jače doima nego bezumna stotina udaraca.
Aprāšana vairāk satriec prātīgo, nekā simts sitienu ģeķi.
11 Opak čovjek ide samo za zlom, ali se okrutan glasnik šalje na nj.
Dumpinieks meklē tik ļaunu vien, bet bargs vēstnesis pret viņu taps sūtīts.
12 Bolje je nabasati na medvjedicu kojoj ugrabiše mlade nego na bezumnika u njegovoj ludosti.
Labāki lāču māti sastapt, kurai bērni paņemti, nekā ģeķi viņa ģeķībā.
13 Tko dobro zlom uzvraća neće ukloniti nesreću od doma svojeg.
Kas labu ar ļaunu atmaksā, no tā nama ļaunums neatstāsies.
14 Zametnuti svađu isto je kao pustiti poplavu: stoga prije nego svađa izbije, udalji se!
Ķildu sākt ir kā ūdens dambi izplēst; pirms sāk jaukties, atstājies.
15 Tko opravdava krivoga i tko osuđuje pravoga, obojica su mrski Jahvi.
Kas bezdievīgu taisno un taisnu pazudina, tie abi Tam Kungam ir negantība.
16 Čemu novac u ruci bezumnomu? Da njime mudrost kupi, kad nema razbora!
Ko palīdz ģeķim maksa rokā, gudrību pirkt, kad jēgas nav.
17 Prijatelj ljubi u svako vrijeme, a u nevolji i bratom postaje.
Draugs mīļo ikkatrā laikā, bet brālis piedzen bēdu dienā.
18 Nerazuman čovjek daje ruku i jamči pred svojim bližnjim.
Tas ir negudrs, kas roku dod galvodams priekš sava tuvākā.
19 Grijeh ljubi tko ljubi svađu, i tko visoko diže svoja vrata, traži propast.
Kas ķildu mīļo, tas mīļo grēku; un kas savas durvis taisa augstas, tas meklē nelaimi.
20 Opak srcem ne nalazi sreće, i komu je jezik zao, zapada u nesreću.
Kam nelieša sirds, tas laba neatradīs; un kam netikla mēle, tas iekritīs nelaimē.
21 Tko rodi bezumna, na tugu mu je; a nije veseo ni otac budale.
Kas ģeķi dzemdina, tam tas būs par skumjām, un ģeķa tēvs nevar priecāties.
22 Veselo je srce izvrstan lijek, a neveseo duh suši kosti.
Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.
23 Opaki prima dar iz njedara da bi iskrivio putove pravici.
Bezdievīgais ņem slepeni dāvanas, locīt taisnības ceļu.
24 Razuman ima mudrost pred sobom, a bezumniku su oči na kraj zemlje.
Prātīga cilvēka vaigā ir gudrība, bet ģeķa acis laistās līdz pasaules galiem.
25 Briga je ocu bezuman sin i žalost roditeljki svojoj.
Ģeķīgs dēls savam tēvam par sirdēstiem, un rūgtums tai, kas viņu dzemdējusi.
26 Ne valja kažnjavati pravednika, a nije pravo ni tući odličnike.
Jau nav labi, taisno sodīt, ne vēl goda vīru sist taisnības dēļ.
27 Tko usteže svoje riječi, razumije mudrost, i razuman je čovjek mirna duha.
Kas savu muti valda, tam ir samaņa, un kam lēns gars, tas ir prāta vīrs.
28 I luđak se smatra mudrim kada šuti i razumnim kad susteže svoje usne.
Pat ģeķi, kad tik klusu cieš, notur par gudru, un par prāta vīru, kamēr savu muti tur.

< Mudre Izreke 17 >